Aiga Grabuste

**Aiga Grabuste**
	Aiga Grabuste 2011. gadā
Personas dati
Dzimusi	1988. gada 24. martā (36 gadi); Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Pārstāvētā valsts	Latvija
Augums	178 cm
Svars	55 kg
Izglītība	Latvijas Universitāte
Profesionālā informācija
Sporta veids	vieglatlētika
Disciplīna	septiņcīņa, tāllēkšana
Profesionāles karjera	?—2019
Dalība sacensībās
Dalība OS	2 (2008, 2012)
Dalība PČ	3 (2007, 2009, 2011)
Personiskie rekordi
septiņcīņa	6414 punkti
pieccīņa	4463 punkti
tāllēkšana (telpās)	6,82 m
tāllēkšana (stadionā)	6,69 m
Sieviešu vieglatlētika
Pārstāvot: Latvija
Eiropas čempionāts
Eiropas junioru čempionāts
Eiropas U-23 čempionāts

Aiga Grabuste (dzimusi 1988. gada 24. martā Rēzeknē) ir bijusī latviešu vieglatlēte,^[2] startējusi septiņcīņas un tāllēkšanas sacensībās. Viņas labākās septiņcīņas disciplīnas ir 100 metru barjerskrējiens un tāllēkšana. A. Grabustes personiskais rekords septiņcīņā ir 6507 punkti, uzstādīts 2011. gadā.^[3]

Viņa ir 2007. gada Eiropas junioru un 2009. gada Eiropas U-23 čempione. Studējusi Latvijas Universitātē psiholoģijas un mākslas fakultātē. Viņas pirmais treneris bija Ignats Cipruss, vēlāk trenējusies pie Ludmilas Olijares un Aleksandra Čumakova.^[4]^[5] Mācījusies Murjāņu sporta ģimnāzijā, kur viņas treneris bija Broņislavs Ļaksa. Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā kopš 2008. gada.^[4]

A. Grabuste ir uzstādījusi Latvijas, Latvijas U-23 (6396 punkti) un Latvijas junioru (6019 — 2007. gads) rekordus septiņcīņā.^[6] Tāpat viņa ir Latvijas U-23 rekordiste 100 m/b (13,47 — 2008. gads) un Latvijas rekordiste pieccīņā telpās (4463 — 2009. gads)^[6] un tāllēkšanā telpās (6,82 — 2015. gads). Viņa ir desmit reizes uzvarējusi Latvijas čempionātā — septiņcīņā (2009, 2011), pieccīņā telpās (2009, 2011), 100 m/b (2007, 2008), tāllēkšanā telpās (2006, 2011), 200 m telpās (2011) un lodes grūšanā (2010).^[5]

Karjera

2005. gada Pasaules jauniešu čempionātā (notika Marakešā, Marokā) viņa izcīnīja 27. vietu, lai arī neuzstādīja rezultātu augstlēkšanā. Kopumā viņa izcīnīja 4376 punktus.

2006. gada Pasaules junioru čempionātā (notika Pekinā, Ķīnā) A. Grabuste uzstādīja jaunu personisko rekordu septiņcīņā, kas bija arī jauns Latvijas junioru rekords septiņcīņā. Ar 5443 punktiem viņa izcīnīja 9. vietu. Iepriekšējais Latvijas junioru rekords 5308 punkti (15,2 — 1,68 — 12,46 — 26,2 — 5,93 — 37,02 — 2:21,4) piederēja Guntai Mūrniecei un tika sasniegts 1986. gada 1. jūlijā Smoļenskā.

2007. gada Eiropas junioru čempionātā A. Grabuste svinēja uzvaru ar 5920 punktiem (14,26 — 1,69 — 14,26 — 25,01 — 6,32 — 41,21 — 2:21,85),^[7] kopumā tika pārspēti pieci personiskie rekordi. Ar 5920 punktiem latviete bija izpildījusi 2008. gada Olimpisko spēļu B normatīvu.

2007. gada Pasaules čempionātā Osakā viņa pirmo reizi karjerā sasniedza 6000 punktu robežu, labojot personiskos rekordus piecās no septiņām disciplīnām un summā savācot 6019 punktus, kas ļāva sportistei ierindoties 17. vietā. Tāpat viņa arī izpildīja 2008. gada Olimpisko spēļu A normatīvu.

2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā A. Grabuste kārtējo reizi laboja personisko rekordu (uzlaboja līdz 6050 punktiem) un izcīnīja 19. vietu.

2009. gadā A. Grabuste kļuva par Eiropas U-23 čempioni. Summā viņa savāca 6396 punktus, kas bija kārtējais personiskā rekorda labojums.^[8] Tas arī bija jauns Latvijas rekords septiņcīņā, kas iepriekš bija piederējis Līgai Kļaviņai kopš 2001. gada.^[9] Tajā pašā gadā notikušajā Pasaules čempionātā Berlīnē latviete ierindojās 13. vietā ar izcīnītiem 6033 punktiem.

2010. gada Pasaules čempionātā telpās A. Grabuste izcīnīja 8. vietu 4013 punktiem, savukārt 2011. gada Eiropas čempionātā telpās ar 4342 punktiem A. Grabuste izcīnīja 10. vietu.

2011. gada jūlijā viņa sacensībās Vācijā izcīnīja 6507 punktus, kas būtu bijis jauns Latvijas rekords,^[10] tomēr netika atzīts par tādu pārsniegtās vēja normas dēļ.^[5]

2011. gada Pasaules čempionātā viņa ar 6229 punktiem ierindojās 12. vietā,^[11] kas uzskatāms par labu startu, jo pēc pirmās sacensību dienas sportiste bija 21. vietā.^[12] 2012. gada Eiropas čempionātā Helsinkos izcīnīja 3. vietu. Lai arī pašās sacensībās Grabuste ierindojās 4. vietā, taču 2013. gadā ukrainietei Ludmilai Josipenko (sākotnējā sudraba medaļas īpašniece) tika piespriesta diskvalifikācija un medaļu īpašnieces mainījās.^[13] 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs A. Grabuste savainojuma dēļ izstājās no sacensībām pēc trešās disciplīnas.^[14]

2015. gada februāri sacensībās Tbilisi uzstādīja Latvijas rekordu tāllēkšanā telpās: 6,82 m.

2019. gada aprīlī paziņoja par vieglatlētikas karjeras beigām.^[15]

Personiskie rekordi

Stadions

Disciplīna	Rezultāts	Datums	Vieta	Piezīmes
Septiņcīņa	6414 p	2011
100 m	12,51 s	2009. gadā		^[6]
200 m	24,42 s	15.06.2011.	Kauņa, Lietuva
400 m	55,43 s	30.06.2011.	Kohila, Igaunija	^[16]
800 m	2:13,60 min	17.07.2011.	Ratingena, Vācija
100 m/b	13,46 s	16.07.2011.	Ratingena, Vācija
Augstlēkšana	1,77 m	2007, 2008, 2009, 2011	Osaka, Pekina, Kauņa, Ratingena	Uzstādīts 4 reizes
Lodes grūšana	14,56 m	18.07.2009.	Kauņa, Lietuva
Tāllēkšana	6,69 m	09.06.2014.	Prāga, Čehija
Šķēpa mešana	46,40 m	17.07.2011.	Ratingena, Vācija
Atjaunots 2011. gada 17. jūlijā. Avots^[17]

Telpas

Disciplīna	Rezultāts	Datums	Vieta	Atsauce
Pieccīņa	4463 p	08.02.2009.	Tallina, Igaunija
60 m	7,82 s	20.02.2008.	Tartu, Igaunija	^[16]
200 m	25,44 s	13.02.2011.	Kuldīga, Latvija	^[16]
300 m	40,98 s	07.01.2011.	Kuldīga, Latvija	^[16]
400 m	58,31 s	21.02.2009.	Birmingema, Lielbritānija	^[16]
800 m	2:21,49 min	08.02.2009.	Tallina, Igaunija
60 m/b	8,50 s	21.01.2009.	Tartu, Igaunija
Augstlēkšana	1,79 m	30.01.2011.	Rīga, Latvija
Lodes grūšana	14,18 m	04.03.2011.	Parīze, Francija
Tāllēkšana	6,82 m	08.02.2015.	Tbilisi, Gruzija	Latvijas rekords
Atjaunots 2011. gada 17. jūlijā. Avots^[17]

Sasniegumi

Gads	Sacensības	Norises vieta	Datums	Disciplīna	Vieta	Rezultāts	Rezultāts pa disciplīnām
Pārstāvētā valsts: Latvija
2005	Pasaules jauniešu čempionāts	Marakeša, Maroka		Septiņcīņa	27. vieta	4376 punkti	14,29 — 0 — 11,10 — 25,88 — 5,65 — 35,00 — 2:28,47
2006	Eiropas kauss			Septiņcīņa	5. vieta	5302 punkti
2006	Pasaules junioru čempionāts	Pekina, Ķīna	2006. gada 19. augusts	Septiņcīņa	9. vieta	5443 punkti	14,57 — 1,68 — 12,82 — 25,70 — 5,80 — 40,67 — 2:28,92
2007	Eiropas junioru čempionāts	Hengelo, Nīderlande	2007. gada 22. jūlijs	Septiņcīņa	1. vieta	5920 punkti	14,26 — 1,69 — 14,26 — 25,01 — 6,32 — 41,21 — 2:21,85
2007	Pasaules čempionāts	Osaka, Japāna	2007. gada 26. augusts	Septiņcīņa	17. vieta	6019 punkti	13,84 — 1,77 — 13,04 — 24,98 — 6,02 — 45,76 — 2:19,97
2008	Eiropas kauss	Maribora, Slovēnija	2008. gada 29. jūnijs	Septiņcīņa	1. vieta	5974 punkti
2008	Olimpiskās spēles	Pekina, Ķīna	2008. gada 16. augusts	Septiņcīņa	19. vieta	6050 punkti	13,78 — 1,77 — 12,70 — 24,71 — 6,36 — 39,02 — 2:16,87
2009	Eiropas čempionāts telpās			Pieccīņa	14. vieta	2601 punkts
	Latvijas čempionāts	Valmiera, Latvija	2009. gada 13. jūnijs	Septiņcīņa	1. vieta	6082 punkti
	Eiropas U-23 čempionāts	Kauņa, Lietuva	2009. gada 19. jūlijs	Septiņcīņa	1. vieta	6396 punkti	13,66 — 1,77 — 14,56 — 24,73 — 6,62 — 46,11 — 2:17,74
	Pasaules čempionāts	Berlīne, Vācija	2009. gada 16. augusts	Septiņcīņa	13. vieta	6033 punkti	13,78 — 1,71 — 13,26 — 25,49 — 6,40 — 43,52 — 2:17,43
2010	Pasaules čempionāts telpās	Doha, Katara	2010. gada 13. marts	Pieccīņa	8. vieta	4013 punkti	8,94 — 1,63 — 12,33 — 6,05 — 2:23,84
2011	Eiropas čempionāts telpās	Parīze, Francija	2011. gads	Pieccīņa	10. vieta	4342 punkti	8,68 — 1,71 — 14,18 — 6,29 — 2:25,44
2011	Pasaules čempionāts	Tegu, Dienvidkoreja	2011. gada 31. augusts	Septiņcīņa	12. vieta	6229 punkti
2012	Eiropas čempionāts	Helsinki, Somija	2012. gada 30. jūnijs	Septiņcīņa	3. vieta	6325 punkti	13,66 — 1,74 — 13,52 — 24,47 — 6,46 — 45,85 — 2:12,90
2012	Olimpiskās spēles	Londona, Apvienotā Karaliste	2012. gada 3. augusts	Septiņcīņa	—	—	13,65 — 1,77 — 13,52