| ||||||||||||||||
|
Aleksandrs Žuravļovs (krievu: Александр Александрович Журавлёв, dzimis 1965. gada 2. decembrī) ir Krievijas Federācijas ģenerālpulkvedis, kopš 2018. gada Rietumu kara apgabala pavēlnieks. Krievijas bruņoto spēku kontingenta komandieris Sīrijas pilsoņu karā (2016, 2018) un viens no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā vadītājiem. Apsūdzēts kara noziegumos pret civiliedzīvotājiem Sīrijā un Ukrainā.
Dzimis 1965. gadā Tjumeņas apgabala Golišmanovas ciemā. 1986. gadā absolvēja Čeļabinskas Augstāko tanku komandieru skolu un dienēja Centrālajā karaspēka grupā Čehoslovākijā (1986—1991). Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā turpināja dienestu Krievijas Tālajos Austrumos (1994—2006), 1996. gadā absolvēja Maļinovska Bruņutanku spēku militāro akadēmiju, 2008. gadā Ģenerālštāba akadēmiju. Bija 58. armijas štāba priekšnieks Ziemeļkaukāzā (2008) un 2. gvardes armijas komandieris Centrālajā kara apgabalā (2010—2015).
Pēc Krievijas-Ukrainas kara sākuma 2014. gadā Žuravļovu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē un 2015. gada janvārī iecēla par Dienvidu kara apgabala komandiera pirmo vietnieku. No 2016. gada jūlija līdz decembrim viņš komandēja Krievijas Federācijas bruņoto spēku (KFBS) kontingenta aviācijas uzbrukumus Alepo Sīrijas pilsoņu karā, par to saņemot ģenerālpulkveža pakāpi un Krievijas Federācijas varoņa nosaukumu. 2017. gada janvārī Žuravļovu iecēla par KFBS ģenerālštāba priekšnieka vietnieku. 2018. gada janvārī viņš atkal pārņēma Sīrijā dislocētā KFBS kontingenta vadību.
2018. gada novembrī viņu iecēla par Rietumu kara apgabala komandieri. Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākumā devis pavēli lietot kasešu bumbas Harkivas dzīvojamo kvartālu apšaudei.[1] Uzskata, ka pēc Krievijas bruņoto spēku militārajām neveiksmēm 2022. gada jūlijā Žuravļovu atstādināja no amata.[2]
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |