|
Aleksejs Sokoļskis (krievu: Алексей Павлович Сокольский; 1908. gada 3. novembris, Penzas apgabals — 1969. gada 27. decembris, Minska) bija PSRS šahists.
1935. gadā izcīnījis sudraba medaļu Krievijas PFSR šaha čempionātā.[1] 1938. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā. 1944. gadā Kijivā kopā ar Salo Floru dalījis pirmo vietu sporta biedrības "Bolshevik" šaha čempionātā.[2] Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Ukrainā, kur divus gadus pēc kārtas uzvarējis republikas šaha čempionātos (1947, 1948).[3][4] Četras reizes spēlējis PSRS šaha čempionātu finālos (1944, 1949, 1950, 1954) un 1944. gadā sasniedzis savu labāko rezultātu - dalītu 8.-10. vietu.[5] Sešas reizes piedalījies PSRS komandu šaha čempionātos (1948-1951, 1955-1960) un 1951. gadā izcīnījis bronzas medaļu Ukrainas izlases sastāvā. 1955. gadā pārcēlies uz dzīvi Minskā un piedalījies Baltkrievijas šaha turnīros. 1958. gadā bijis otrais Baltkrievijas šaha čempionātā.[6]
No 1945. gada bijis lielmeistara Isāka Boļeslavska treneris un sekundants. No 1950. gada līdz 1952. gadam bijis PSRS šaha izlases treneris, sekmējis komandas uzvaru 1952. gada Pasaules šaha olimpiādē Helsinkos. No 1955. gada līdz 1969. gadam bijis Vissavienības sporta biedrības "Spartak" Baltkrievijas padomes treneris. 1965. gadā apbalvots ar nosaukumu "PSRS nopelniem bagātais treneris".
Devis nozīmīgu ieguldījumu daudzu šaha atklātņu teorijā. Viņa vārdā ir nosaukta Sokoļska atklātne: 1. b4, kurai 1963. gadā Sokoļskis veltījis speciālu pētījumu.
No 1970. gada līdz 1989. gadam Minskā notika Alekseja Sokoļska piemiņai veltīti piemiņas turnīri.[7] 1978. gada piemiņas turnīrā uzvarēja nākamais Pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs, kuram tā bija pirmā svarīgā turnīra uzvara viņa karjerā.[8]
|