Anastasija Grigorjeva

Anastasija Grigorjeva
Personas dati
Dzimusi 1990. gada 12. maijā (34 gadi)
Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija
Augums 169 cm[1]
Svars 62 kg[2]
Izglītība
Vidusskola Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzija
Augstskola Daugavpils Universitāte
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Treneris Armands Zvirbulis[3]
Bijušie treneri
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (2008, 2012, 2020)
Labākais sasniegums 5. vieta (2020)
Sasniegumi un tituli
  • Daugavpils gada sportiste (2010)[5]
  • Gada labākā sportiste Latvijā (2013, 2014)
 
Medaļas
Pasaules čempionāts
Bronza Taškenta 2014 63 kg
Bronza Parīze 2017 60 kg
Eiropas spēles
Zelts Minska 2019 68 kg
Bronza Baku 2015 63 kg
Eiropas čempionāts
Zelts Baku 2010 55 kg
Zelts Tbilisi 2013 63 kg
Zelts Vantā 2014 63 kg
Zelts Rīga 2016 63 kg
Sudrabs Belgrada 2012 59 kg
Sudrabs Novisada 2017 60 kg
Bronza Bukareste 2019 68 kg
Pasaules čempionāts junioriem
Sudrabs Ankara 2009 55 kg
Eiropas čempionāts junioriem
Zelts Košice 2008 55 kg
Sudrabs Tbilisi 2009 55 kg
Bronza Samokova 2010 55 kg

Anastasija Grigorjeva (dzimusi 1990. gada 12. maijā Daugavpilī)[6] ir Latvijas cīkstone, startē brīvajā cīņā. Četrkārtēja Eiropas čempione un divu Pasaules čempionāta bronzas medaļu īpašniece. Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā kopš 2008. gada.[6]

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi un augusi Daugavpilī. Cīņas sportā trenējas kopš 2003. gada,[7][8] vispirms nodarbojusies ar džudo, dažus gadus vēlāk pārgājusi uz brīvo cīņu. Beigusi Daugavpils Universitāti.[7]

Guvusi labus panākumus jauniešu vecumā: 2007. gada Eiropas čempionātā kadetiem izcīnīja otro vietu,[9] 2008. gada Eiropas čempionātā junioriem kļuva par sacensību uzvarētāju.[6] 2009. gada Pasaules un Eiropas čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu.[6]

Starp pieaugušajiem viņas lielākais panākums ir 2010. gada Eiropas čempionātā izcīnītā uzvara svara kategorijā līdz 55 kilogramiem.[10] Tāpat 2012. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja otro vietu svara kategorijā līdz 59 kilogramiem.[11][12]

2012. gada maijā notikušajās Olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās A. Grigorjeva iekļuva finālā, tādējādi kvalificējoties 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm svara kategorijā līdz 63 kilogramiem.[13][14] Tajās viņa izstājās otrajā kārtā, kopvērtējumā ieņemot 9. vietu.[15] 2013. gadā otro reizi karjerā izcīnīja Eiropas čempiones titulu, šoreiz svara kategorijā līdz 63 kg.[16] Pēc Olimpiskajām spēlēm sekmīgi startējusi turnīros, uzvarot visās starptautiskajās sacensībās.[17] 16 uzvaras pēc kārtas ir trešā garākā uzvaru sērija starp FILA elites cīkstoņiem.[18] 2013. gadā tika atzīta par gada labāko sportisti Latvijā. 2014. gada martā ierindojās pasaules ranga pirmajā vietā,[19] savukārt aprīlī izcīnīja savu trešo Eiropas čempionāta zelta medaļu.[20] 2014. gada Pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļu. Arī 2014. gadā tika atzīta par gada labāko sportisti Latvijā.

2015. gadā izcīnīja bronzas medaļu Eiropas spēlēs Baku, Azerbaidžānā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts šajā sporta veidā. Šī bija pirmā Latvijas sportistu izcīnītā medaļa šajās sacensībās.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Grigorjeva ir precējusies ar Daugavpils cīkstoni, tagad treneri, Imantu Lagodski. 2018. gada novembrī pārim piedzima dēls,[21] bet 2023. gada jūnijā meita.[22]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sacensības 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Olimpiskās spēles 9
Pasaules čempionāts 21 15 3
Eiropas spēles 3
Eiropas čempionāts 8 1 2 1 1 3
Pasaules čempionāts junioriem 5 2 15
Eiropas čempionāts junioriem 1 2 3
Eiropas čempionāts kadetiem 15 2

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Anastasija Grigorjeva». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  2. ↑ «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. ↑ «Zvirbulis - Grigorjevas jaunais treneris». Sportacentrs.com. 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 18. decembrī.
  4. ↑ «Latvijas cīkstone Grigorjeva pirms starta Rio pauž gatavību uzvarēt vai mirt». Panorāma (lsm.lv). 2016. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 18. decembrī.
  5. ↑ «Bogdanovs un Grigorjeva - labākie gada sportisti Daugavpilī». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 6. maijā.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «LOV profils». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 6. maijā.
  7. ↑ 7,0 7,1 Vāvere, Vija (2012. gada 27. jūlijā). "Nesavaldītā spītniece". SestDiena: 28.—31. lpp.
  8. ↑ «Laimes mātes pieskāriens». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. septembrī. Skatīts: 2012. gada 26. augustā.
  9. ↑ «Varu ēst un varu arī neēst». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 28. augustā.
  10. ↑ «Cīkstone Grigorjeva – Eiropas čempione». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 6. maijā.
  11. ↑ «Cīkstonei Grigorjevai otrā vieta Eiropas čempionātā». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012. gada 6. maijā.
  12. ↑ «Cīkstone Grigorjeva izcīna sudrabu Eiropas čempionātā». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 6. maijā.
  13. ↑ «Grigorjeva izcīna ceļazīmi uz Londonas olimpiskajām spēlēm». Sportacentrs.com. 2012. gada 6. maijā. Skatīts: 2012. gada 6. maijā.
  14. ↑ «Cīkstone Grigorjeva kvalificējas Londonas olimpiskajām spēlēm». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. maijā. Skatīts: 2012. gada 11. jūnijā.
  15. ↑ «Brīnums nenotiek: Grigorjevai olimpiāde beigusies ar 9. vietu». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 8. augustā.
  16. ↑ «Grigorjeva iespaidīgā stilā kļūst par Eiropas čempioni». Sportacentrs.com. 2013. gada 22. martā. Skatīts: 2013. gada 22. martā.
  17. ↑ «Grigorjeva atgriežas ar triumfu prestižajā Baku turnīrā». Sportacentrs.com. 2013. gada 23. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  18. ↑ «Grigorjevai trešā garākā uzvaru sērija starp FILA elites cīkstoņiem». Sportacentrs.com. 2013. gada 28. novembrī. Skatīts: 2013. gada 28. novembrī.
  19. ↑ «Grigorjeva - pasaules ranga 1.numurs». Sportacentrs.com. Skatīts: 2014. gada 4. aprīlī.
  20. ↑ «Grigorjeva - trīskārtējā Eiropas čempione». Sportacentrs.com. 2014. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 4. aprīlī.
  21. ↑ Cīkstone Anastasija Grigorjeva kļuvusi par māmiņu Arhivēts 2020. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Jauns.lv
  22. ↑ «Grigorjeva atgriežas un parāda meistarklasi PČ ievadā». Sportacentrs.com (latviešu). 2023-09-20. Skatīts: 2023-09-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Ineta Radēviča 		Latvijas gada sportiste
2013—2014 		Pēctecis:
Laura Ikauniece-Admidiņa