|
Antons Frīdrihs Bīšings (vācu: Anton Friedrich Büsching, 1724—1793) bija vācu luterāņu mācītājs, pedagogs un ģeogrāfs. Ar lielu rūpību aprakstījis Baltijas provinces.
Dzimis 1724. gada 27. septembrī Štathāgenā, tagadējā Lejassaksijas pavalstī advokāta ģimenē. Studēja teoloģiju Halles Universitātē (1744-1748). Pēc studiju beigām devās uz Pēterburgu, kur strādāja par Dānijas sūtņa Lināra (von Lynar) ģimenes mājskolotāju.
1750. gadā viņš apmetās uz dzīvi Iceho (Itzehoe) Dānijai piederošajā Holšteinā, no 1752. gada Kopenhāgenā, kur uzrakstīja savu ģeogrāfijas traktātu "Jaunais Zemes apraksts" (Neue Erdbeschreibung), no kura 10 daļas veltītas Eiropas, bet viena Āzijas valstīm. 1754. gadā viņš pārcēlās uz Getingeni, kur 1759. gadā tika ievēlēts par Getingenes Universitātes filozofijas profesoru.
1761. gadā viņš Septiņgadu kara laikā atkal devās uz Pēterburgu, kur darbojās kā vietējās luterāņu draudzes mācītājs un Pētera skolas direktors. Pēc kara beigām 1765. gadā viņš apmetās Altonā (tagad Hamburgas daļa), 1766. gadā kļuva par Berlīnes Pelēkā klostera ģimnāzijas (Gymnasium zum Grauen Kloster) direktoru, turpināja nodarboties ar rakstniecību, izdeva historiogrāfijas un ģeogrāfijas žurnālu (1767–1793). Miris 1793. gada 18. maijā Berlīnē.
|