Aphodiinae Aphodiinae Leach, 1815 | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
Apakškārta | Visēdājas vaboles (Polyphaga) |
Virsdzimta | Scarabaeoidea |
Dzimta | Skarabeju dzimta (Scarabaeidae) |
Apakšdzimta | Aphodiinae |
Iedalījums | |
| |
Aphodiinae Vikikrātuvē |
Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas. Tajā ietilpst vairāk nekā 3200 sugu no 280 ģintīm.[1] Sastopamas visā pasaulē.[2] Tās sasniedz vidēji 8 mm garumu, viņu ķermeņu izskats un tā forma ir dažāda. Tās sadzīvē sauc par "mēslvabolēm", jo sastopamas mēslos.[3]
Aphodiinae apakšdzimtas vaboles sastopamas visā pasaulē, visvairāk sugu dzīvo Vecās pasaules siltākās vidēs. Ceturtdaļa sastopamas Austrālijā un Jaunajā pasaulē (ap 820 sugu).[1] Dažas sugas sastopamas Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Divas sugas (Acrossidius tasmaniae un Ataenius picinus) dzīvo Jaunzēlandē.[3]
Tās ir mazas vai vidēji lielas vaboles, kas sasniedz 0,8 līdz 16 mm garumā;[3] parasti ir ne garākas par 8 mm.[1] Ķermenis ir iegarens vai ovāls.[1]
Aphodiinae vaboles kopā ar Scarabaeinae un Geotrupinae (no mēslvaboļu dzimtas) apakšdzimtu vabolēm sastāda lielāko mēslvaboļu daļu. Lielāka šo apakšdzimtu vaboļu ir morfoloģiski, ekoloģiski un uzvedībā adaptētas baroties ar zīdītāju (galvenokārt zālēdāju) ekskrementiem (koprofāgi). Atšķirībā no Scarabaeinae un Geotrupinae vabolēm, kuras ir parakoprīdi vai telekoprīdi (kas nozīmē, ka vaboles daļu mēsla ierok zemē zem vai attālumā no kopējā mēsla), Aphodiinae vairākums ir endokoprīdi (mēslu iedzīvotāji), tās parasti barojas un vairojas mēsla iekšienē,[2] dažas citas sugas ir saprofāgi, kas barojas un vairojas augsnē ar pūstošiem augiem, ir arī jaukti koprofāgi un saprofāgi.[3] Pieaugušām vabolēm ir reducētas mandibulas un pielāgotas barošanai galvenokārt ar baktērijām un ar raugiem bagātiem šķidrumiem mēslos vai pūstošās vielās.[1]
Starp apakšdzimtas pārstāvjiem sastopamas arī mirmekofilas un termitofilas sugas. Tie izpauž inkvilinismu, dzīvojot šo kukaiņu ligzdās un ēdot olas.[1] Borneo salas Pterobius itiokai apdzīvo Crematogaster difformis skudru ligzdas, kuras skudras taisa zem koku mizām un zem mirmekofītisku epifītisku paparžu sugām no Platycerium un Lecanopteris.[4] Aphodius dugesi ir, iespējams, mirmekofila suga, jo atrasta Atta ģints skudru ligzdā.[5]
Citas sugas, no Australoxenella, Bruneixenus ģintīm ir termitofilas sugas, kuras dzīvo termītu ligzdās.[6]
Apakšdzimtai pieder daudzas fosilas (izmirušas) sugas vai mūsdienu sugas, kuru pārstāvji atklātas dzintaros; vairākums ir no Aphodia ģints.[7] Visvairāk fosiliju atrod ASV (Kolorādo un Pensilvānijas štatos), pārējās atradnes ir no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Ukrainas, Krievijas, Francijas un Itālijas.[7]
Sugas, kurām pieder fosilie izrakteņi:[7]
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |