Astra 4A | |||||
KA veids | sakaru pavadonis | ||||
Organizācija: | SES Astra Luksemburga | ||||
Izgatavotāji | Lockheed Martin ASV | ||||
Bāzes platforma | A2100AX | ||||
Starts | 17.11.2007. 22:39:47 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura Kazahstāna | ||||
Nesējraķete | Proton-M/Briz-M | ||||
Darbības ilgums | 15 gadi (plānots) | ||||
NSSDC ID | 2007-057A | ||||
SCN | 32299 | ||||
Masa | 4385 kg (startā) | ||||
Enerģija | saules baterijas 11,3 kW | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | GEO | ||||
Punkta koordinātas | 4,8° A | ||||
|
Astra 4A (sākotnēji Sirius 4) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES Astra sakaru pavadonis. To izgatavojusi kompānija Lockheed Martin uz platformas A2100AX bāzes. Tas nodrošina televīzijas, radio translāciju, datu pārraidi un interneta piekļuvi galvenokārt Ziemeļeiropai un Baltijai, bet pārklājums ir visai Eiropai un Āfrikas ziemeļiem. Apgādāts ar 52 Ku joslas un 2 Ka joslas raidītājiem.
Palaists kā Sirius 4 2007. gada 17. novembrī ar Krievijas nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma. Sākotnēji tā īpašnieks bija Zviedrijas kompānija SES Sirius, SES meitas uzņēmums. Jau tolaik 75 % akciju paketes piederēja SES Astra, un tā 2008. gadā palielināja līdz 90 %. 2010. gada martā SES Astra ieguva 100 % SES Sirius akciju. 2010. gada jūnija filiāle tika pārdēvēta par SES Astra. Pavadoni Sirius 4 savukārt pārdēvēja par Astra 4A.[1]
Pavadonis izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 4,8° austrumu garuma. Starta masa bija 4385 kg; izmēri 2 x 3 x 8,3 m; saules bateriju izpletums 26,8 m. Darbības ilgums paredzēts vismaz 15 gadiem. Tas aizvieto pavadoņus Sirius 2 un Sirius 3 kopš 2008. gada janvāra. Pēc kanālu pārņemšanas no tiem, Sirius 2 tika pārvietots uz citu pozīciju un pārdēvēts par ASTRA 5A. Sirius 3 tika atstāts kā Sirius 4 rezerve.
Astra 4A ir divi augstas jaudas staru kūļi (BSS), katram no kuriem ir pa 20 raidītājiem, kas paredzēti TV signāla uztveršanai mājās ar paraboliskām antenām. Viens stars vērsts Ziemeļeiropai un Baltijai, bet otrs raida Centrāleiropai un Austrumeiropai. Ziemeļu stara jauda ir 52 dBW. Tā uztveršanai nepieciešamas antenas ar 60 cm diametru. Eiropas stara pārklājums ir plašāks, bet tā jauda ir zemāka — 50 dBW. Centrālajai un Austrumeiropai uztverošo antenu diametram jābūt 60—70 cm, bet Rietumeiropai nepieciešamas antenas 60—100 cm diametrā.
Pavadonim ir arī trīs vidējas jaudas stari (FSS) video un datu pārsūtīšanai. Viens Ziemeļeiropai un viens Austrumeiropai kopā seši 72 MHz raidītāji. Trešais pārklāj daļu Āfrikas ar sešiem 36 MHz raidītājiem. Signāla jauda ir 48—51 dBW. Augšupejošā kanāla josla ir 14.0—14.25 GHz un jūtība ir liela, kas ļauj izmantot mazas lietotāju antenas.
Astra 4A ir arī divi Ka joslas 18-30 GHz raidītāji, kas ļauj realizēt interaktīvus pakalpojumus.
Ar nosaukumu Astra 4A no 2005. gada jūnija SES Astra tirgū piedāvāja SES Americom piederošā sakaru pavadoņa AMC-12 (tagad NSS-10) daļu raidītāju. Tas bija izgatavots uz Spacebus-4000C3 platformas, atradās 37,5° rietumu garuma un nodrošināja sakarus Āfrikai. 2007. gada martā SES cits meitas uzņemums SES New Skies pārņēma šo pavadoni un pārdēvēja par NSS-10.[2] Astra 4A nosaukums tad tika pārcelts uz Sirius 4 Ziemeļāfrikas sešu raidītāju kūli, bet no 2010. gada jūnija jau visu pavadoni apzīmēja ar Astra 4A.[1]