Augusts Reinbergs

Augusts Reinbergs
Dzimis	1860. gada 28. martā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija)
Miris	1908. gada 30. jūlijā (48 gadu vecumā) Līgatnes pagasts, Vidzemes guberņa
Tautība	Latvietis
Nozares	Arhitektūra

Augusts Reinbergs (dzimis 1860. gada 28. martā, miris 1908. gada 30. jūlijā)^[1] bija latviešu^[2] arhitekts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1860. gada 28. martā Rīgā liģera (krāvēja) Jēkaba Reinberga un viņa sievas Līzes, dzimušas Kastanes, ģimenē.^[3] Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, tad studēja Rīgas Politehnikumā (1877-1881),^[4] bija studentu korporācijas Rubonia biedrs. Strādāja pie arhitekta Roberta Pflūga par palīgu (1881-1883), papildinājās Itālijā, Francijā un Vācijā (1884–1885), bija asistents Rīgas politehnikumā (1885–1886). 1889. gadā Reinbergs bija viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, tāpat bija pirmais tās priekšsēdētājs.^[1]

No 1890. līdz 1899. gadam Reinbergs strādāja par arhitektu Sanktpēterburgā,^[1] Ķeizariskā Mākslas akadēmija viņam piešķīra 2. pakāpes mākslinieka nosaukumu. 1899. gadā viņš atgriezās Rīgā.^[1] Miris 1908. gada 30. jūlijā Līgatnes pagastā.

Projekti

1899. gadā Augusts Reinbergs uzvarēja konkursā par Latvijas Nacionālā teātra ēkas (tobrīd Rīgas pilsētas Otrais teātris) projektu. Pēc viņa projektiem uzcēla vairākas ēkas, tai skaitā Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Bankas ēkas.^[1]

• 
  Skolas iela 3, Reinberga nams (1905)
• 
  Rīgas pilsētas 2. teātris (1902)
• 
  Strenču Vājprātīgo iestāde (1907)
• 
  Valsts Bankas ēka (1901-1905)
• 
  Rīgas Pilsētas nama projekts nojaucamo Jēkaba kazarmu vietā (nerealizēts, 1901)

Atsauces

1. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 913. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
2. deu.archinform.net
3. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
4. «Augusts Reinbergs». Bank.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. augustā. Skatīts: 2013. gada 6. septembrī.