BA-3 | |
---|---|
Galvenie tehniskie parametri | |
Apkalpe | 3 clv. |
Garums | 4,825 m |
Platums | 1,963 m |
Augstums | 2,494 m |
Masa | 5,82 t |
Bruņas un bruņojums | |
Bruņas | 4 – 9 mm |
Pamatbruņojums | 45 mm lielgabals (20K) (60 lādiņi[1]) |
Sekundārais bruņojums | 2x 7,62mm DT-29 ložmetējs (3402 patronas[1]) |
Mobilitāte | |
Dzinējs | GAZ-A 40 zs (30 kW) |
Ātrums uz ceļa | 57 km/h |
Jauda/masa | 7-8 zs/t |
Maks. attālums | 248 km (pa ceļiem),143 km (pa beczeļiem) |
BA-3 bija 1930. gadu Padomju Savienības vidējās klases trīsasu bruņuautomobilis uz "Ford-Timken" bāzes[1] (Ford AA 6x4 versija, uz kuras bāzes vēlāk tika izveidots GAZ-AAA).
Bruņuautomobilis tika izstrādāts 1934. gadā Ižorskas rūpnīcas konstruktoru birojā uz bruņuautomobiļa BA-I bāzes. Izstrādes gaitā BA-I korpuss netika būtiski mainīts, bet galvenā atšķirība bija tornis ar lielgabalu.
BA-3 izmantoja tanka T-26 torni ar šī paša tanka bruņojumu, taču samazinātu bruņu biezumu līdz 8 mm. Automobiļa bruņojums tika novietots gan tornī, gan bruņuautomobiļa korpusā. Lai palielinātu automobiļa caurejamību, tika izstrādātas arī kāpurķēdes, kuras vajadzības gadījumā varēja tikt uzliktas uz BA-3 automobiļa aizmugurējajiem riteņiem.
Bruņuautomobiļa ražošana notika Ižorskas un Viksunskas 4. rūpnīcās. Abās šajās rūpnīcās laika posmā no 1934. gada līdz 1935. gadam tika izgatavoti aptuveni 180 šāda tipa bruņuautomobiļi.
Bruņuautomobiļi BA-3 tika piešķirti bruņojumā izlūkvienībām, tanku, kavalērijas un kājnieku vienībām. Tos izmantoja gandrīz ikkatrā tā laika bruņotajā konfliktā, piemēram, Spānijas pilsoņu karā, Hasanas kaujā, Halhingolas kaujās, Ziemas karā, kā arī Otrajā pasaules karā. 1945. gada 14. aprīlī 19. armijas štāba apsardzes 97. rota vēl joprojām izmantoja trīs BA-3M un trīs BA-10 bruņuautomobiļus. Pēc kara visi novecojušie bruņuautomobiļi tika utilizēti.
Bruņuautomobilis BA-3 apskatāms Kubinkas bruņutehnikas muzejā.[3]