BT-7

BT-7

Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe	3 clv.
Garums	5,66 m
Platums	2,29 m
Augstums	2,42 m
Masa	12,9 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas	6-40 mm
Pamatbruņojums	45 mm L/46
Sekundārais bruņojums	2 x 7,62 mm DT ložmetēji
Mobilitāte
Dzinējs	Mikulin M-17T (V-12) benzīna 450 zs (450 kW)
Ātrums uz ceļa	72–86 km/h
Jauda/masa	11 kW/t
Maks. attālums	86 km

BT-7^{[P 1]} (pilnais nosaukums: krievu:Быстроходный танк, Bystrokhodny tank) bija padomju tanks, kas tika ražots no 1935. līdz 1940. gadam. Tā prototips bija amerikāņu inženiera Voltera Kristija tanks, kas tika uzlabots un pārveidots BT-2 un BT-5 sērijās. BT-7 bija viens no pēdējiem BT sērijas Padomju Savienības tankiem.

Kara pieredze

BT-7 sāka pamazām aizvietot BT-2 tankus. Tie pirmo reizi parādījās karadarbībā, kad notika sadursmes uz Mongolijas un Ķīnas robežas.

BT-7 bija Otrās mehanizētās brigādes bruņojumā, kaujās ar Imperiālo Japānas Armiju pie Hasana ezera 1938. gadā, kā arī Sestās un Vienpadsmitās tanku brigādes bruņojumā Halhingolas kaujās no 1939. gada maija līdz augustam. BT-7 piedalījās Polijas ieņemšanā 1939. gada septembrī, un Ziemas karā ar Somiju no 1939. gada decembra līdz 1940. gada martam.^[1] Tomēr BT-7 vieglās bruņas cauršāva somu prettanku ieroči un tanku zaudējumi Ziemas karā radīja šaubas par BT-7 nākotni.^[2]

1941. gada vasarā BT-7 tanki izrādījās spējīgāki cīņās pret vācu ofensīvu, nekā lēnākie T-26, izvirzoties par galvenajiem Sarkanās armijas tankiem. Tomēr cīņās pret Panzer tankiem BT-7 veicās slikti.^[3] Operācijas "Barbarosa" pirmajos 12 mēnešos Sarkanā armija zaudēja apmēram 2000 BT-7 tanku.

Visus pamestos un vēl nesabojātos BT-7 vācieši vēlāk izmantoja papildus misijām, bet Sarkanās armijas rīcībā palikušie BT-7, lai gan tos aizvietoja T-34, tika iesaistīti dažādās misijās līdz kara beigām.^[1]

Konstrukcija

Bruņas

BT-7 tankam bija viens liels taktisks trūkums — tas bija viegli bruņots. Visās BT sērijās bruņu aizsardzība bija upurēta ātrumam un mobilitātei, ieskaitot BT-7, kas izrādījās pārsteidzoši neaizsargāti pret prettanku ieročiem. Lai gan par spīti tam, ka palielināja BT-7 bruņu biezumu, tas tomēr tāpat neizrādījās pietiekami, kas pierādījās Ziemas karā.

Agrajās ražošanas formās BT-7 tanka kniedes dizains atnesa jaunu bīstamības līmeni apkalpei. Ja saņemtu tiešu triecienu no pretinieka čaulas, tad pretinieka šāviņš izdarītu nopietnus ievainojumus apkalpei, bojājumus munīcijai un svarīgām sistēmām. Vēlāk šī iemesla dēļ ražošana neizbēgami mainījās uz metināšanas sistēmu. Ārpusēji, BT-7 saglabāja daudz no oriģinālā Kristija tanka izskata.^[3]

Ieroči

Lai gan, par spīti tā vieglajam bruņojumam, BT-7 bija tam laikam labi apbruņots ar 45 mm galveno lielgabalu ar noapaļotu šķērsu torni, padarot to par līdzvērtīgu ar daudziem citiem laikabiedriem. Galvenais bruņojums tika tālāk atbalstīts ar 7,62 mm pretkājnieku ložmetēju bruņu tornī kā uzstādāmu ieroci. Kopumā, 172 līdz 188 x 45 mm šāviņi tika pārvadāti tankā kopā ar 2394 munīcijas lodēm. Daži BT-7 modeļi tika aprīkoti ar papildu 7,62 mm ložmetēju, kas bija vērsts uz aizmuguri, lai aizsargātu tanka aizmuguri no kājnieku uzbrukumiem. Vēlāk, izmantojot tanku kopā ar kājnieku vienībām, kas varēja aizsargāt BT-7 no tiešiem un tuviem uzbrukumiem, šis aprīkojums izrādījās diezgan nederīgs.

Dzinējs un piedziņa

BT-7 svēra 13,5 tonnas, to darbināja viens M-17 V12 dīzeļa dzinējs ar 450 ZS jaudu. Šis dzinējs ļāva attīstīt ātrumu līdz 60 km/h ar 217 jūdžu plašu diapazonu. Pateicoties tanka vieglajam bruņojumam, tas spēja attīstīt samērā lielu ātrumu.

Balstiekārta

Šī tanka piedziņa atradās tuvu zobratiem un aizmugurējiem riteņiem, kamēr priekšējie riteņi tika izmantoti tanka stūrēšanai.

Tanka apkalpe

Tanka vadītājs sēdēja korpusa priekšpuses centrā ar izejas lūku, ko izmantoja, kā spraugu, lai redzētu, kas notiek priekšā.

Tieši aiz vadītāja vietas bija tornis, kurā atradās galvenais ierocis.

BT-7 tanku darbināja 3 cilvēku apkalpe, iekļaujot vadītāju, un divus citus apkalpes locekļus, kuri bija izvietoti pie torņiem, lai izmantotu bruņojumu.^[2]

Modifikācijas

BT-7: bija labāks dzinējs nekā iepriekšējiem BT modeļiem. Pārnesumkārba nodrošināja 3 ātrumus.
BT-7-1: cilindriskais stobrs no BT-5. Korpuss bija metināts, tam arī bija biezākas bruņas. Uzlabota transmisija un degvielas ietilpība, mazāka izmēra sliedes.
BT-7-2, BT-7 Ob. 1937: konusveida stobrs ar tieviem dubultiem ragu periskopiem. Bija 2 apaļas lūkas stobru nodalījumā, ko vācieši iedēvēja par "Mikijpeli". Pārveidots korpusa bruņojums. Visiem transportlīdzekļiem bija radio.
BT-7-1(U), BT-7TU, BT-7(V), BT-7-1(V): komandieru tanki. Pārvadāja 132-146 patronas. Bija uzstādīts 71-TK radioaparāts. Cilindriskie stobri bija aptīti apkārt antenai, kur koniskajiem stobriem bija stieņveidīga antena.
OP-7: ugunsmetējs uzstādīts kreisajā/labajā korpusa pusē. Svars 11,5 tonnas. Iespējams, ka šis tanks nesasniedza frontes līniju.
BT-7A: artilērijas tanks. Bija uzstādīts īss 76,2 mm stobra ložmetējs. Pārvadāja 40 patronas, ja tam bija radio, un 50 —, ja nebija. Stobrs tika uzlabots no T-28 tanka. Palielinātā svara dēļ tas nespēja pārvietoties ar riteņiem.
BT-7M:^{[P 2]} notika liela pārveidošana 1939. gadā. Tam bija uzstādīts V-2 dīzeļdzinējs, kuram par paraugu kalpoja Hispano-Suiza 12Y lidaparāta dzinējs. Korpusu MG novietoja blakus vadītājam. Izmantoja Halhingolas kaujās un Somijā. Izmantoja T-28 stobru.
BT-7U, BT-7TU: tanki, kuri bija aprīkoti ar radiosakariem.
BT-8A: artilērijas tanks. Bija 76,2 mm 1927/32 tanka ložmetējs. Tika uzbūvēts tikai izmēģinājuma modelis.
BT-IS: tikai prototips. Izmantoja BT-7M korpusu, kā arī BT-7 stobru ar 45 mm garu lielgabalu. Bruņas korpusa pusēs bija slīpas.^[4]