| ||||||||
Beks Vezerss (angļu: Beck Weathers, dzimis 1946. gada 16. decembrī) ir amerikāņu patologs no Teksasas. Viņš ir pazīstams kā traģisko notikumu dalībnieks 1996. gadā Everestā, kur viņš gandrīz gāja bojā, tomēr brīnumainā kārtā izdzīvoja. Vezersa izglābšanās attēlota Džona Krakauera grāmatā Into Thin Air (1997) un pēc šīs grāmatas motīviem uzņemtā TV filmā Into Thin Air: Death on Everest (1997), kā arī filmā "Everests" (2015).[1]
1996. gada maijā Beks Vezerss bija viens no Jaunzēlandes alpīnista Roba Hola vadītās Everesta grupas dalībniekiem. Pēc aklimatizācijas posma 10. maijā grupa uzsāka ceļu uz virsotni. Tomēr Beks Vezers redzes problēmu dēļ vairs nevarēja turpināt ceļu, viņš gandrīz neko vairs neredzēja. Viņš palika gaidīt atgriežamies no virsotnes Robu Holu, kurš viņam palīdzētu nokļūt lejā nometnē. Drīz sākās spēcīga sniega vētra ap Everesta virsotni. Temperatūra noslīdēja līdz -50 °C. Vētras dēļ Robs Hols atpakaļceļā no virsotnes gāja bojā. Šajā dienā, 1996. gada 11. maijā, gāja bojā vēl 7 alpīnisti.[2]
Vezerss kopā ar dažiem citiem alpīnistiem mēģināja tikt atpakaļ uz nometni, bet nespēja. Kad pēc vairākām stundām ieradās glābēji, Beks Vezerss acīmredzami nedzīvs gulēja sniegā. Tur viņš tika atstāts, uzskatot, ka viņš ir miris. Taču viņš nebija miris, bet gan iegrimis letarģiskā stāvoklī. Šādi ar seju sniegā Beks pavadīja visu atlikušo dienu un visu nakti, kā arī nākamo dienu līdz vēlai pēcpusdienai. Šajā ārkārtīgajā aukstumā viņa sirdspuksti bija tikai vienu reizi minūtē un ieelpa tik lēna, ka tikai niecīgs dvašas vilciens noturēja smadzenes pie dzīvības. Beks visu laiku domāja par savu ģimeni, un vēlme atkal to redzēt atjaunoja viņa dzīvotgribu. Vēlme kļuva tik liela, ka viņam izdevās piecelties kājās, viņš sāka iet, līdz sasniedza nometni, kur viņam tika sniegta pirmā palīdzība.[3] Pēc tam viņu ar helikopteru pārveda uz slimnīcu. Šo lidojumu, kas tajā laikā augstkalnu apstākļos skaitījās neiespējams, veica Nepālas militārais pilots KC Madan.[4]
Pēc palīdzības saņemšanas Beks Vezerss izdzīvoja, taču ārsti nesekmīgi centās glābt viņa abas plaukstas un apsaldēto degunu. Vēlāk nācās abas plaukstas un degunu amputēt.
Par pieredzēto Everestā Vezerss sarakstījis grāmatu Left for Dead: My Journey Home from Everest (2000).[5]
|