Belindas kalns | |
---|---|
Belindas kalna izvirdums 2005. gada septembrī. Diagrammā izstrotā siltuma daudzums megavatos
| |
Augstums | 1370 m v.j.l. |
Atrašanās vieta | Montagjū sala |
Kalnu grēda | Skotijas grēda |
Tips | Staratovulkāns |
Pēdējais izvirdums | 2001—2007 |
Belindas kalns (angļu: Mount Belinda) ir aktīvs vulkāns Dienvidsendviču salu Montagjū salā Antarktikā, salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Vulkāns paceļas 3000 m augstumā no okeāna pamatnes un vainagojas ar ledus pildītu kalderu 6 km diametrā.[1] Belindas kalna nosaukums tiek attiecināts kā uz salas augstāko punktu kalderas dienvidu malā, tā arī uz salīdzinoši jaunāko centrālo vulkāna konusu. Līdz 2001. gadam nebija datu par vulkāna aktivitātēm, kad tās tika konstatētas MODIS satelītainās. Analizējot agrākos uzņēmumus, vulkānisko aktivitāšu pazīmes tika konstatētas arī AVHRR attēlos par laika periodu no 1995. gada marta līdz 1998. gada februārim. Pēdējais intensīvais vulkānisko aktivitāšu periods ilga no 2001. līdz 2007. gadam.[2]
Kalnu pirmais, iespējams, redzējis salas pirmatklājējs Džeimss Kuks 1775. gadā, aprakstījis Fabiāns fon Belinshauzens 1819. gadā, uzmērīja Discovery Investigations ekspedīcija 1930. gadā un nosauca par godu ekspedīcijas vecākā zinātnieka Stenlija Kempa meitai Belindai Kempai (Belinda Kemp).[3]