Betulīns ir kristāliska balta organiskā viela, kas ir atrodama bērza tāsī. Tieši šīs vielas dēļ bērza stumbram ir balta krāsa. Betulīns ir galvenā bērza tāss ekstrakta sastāvdaļa, un tā daudzums var mainīties no 10% līdz 40% (betulīna masas daļa absolūti sausajā tāsī) atkarībā no bērza sugas, vecuma, klimata apstākļiem un gadalaika.[1]
Betulīnu atklāja Johans Tobiass Lovics (vācu: Johann Tobias Lowitz), 18. gadsimta krievu ķīmiķis. 1788. gadā Lovics sublimēšanas ceļā ieguva no bērza tāss baltu ķīmisko savienojumu, kuram bija izteiktas pretapdegumu īpašības. 1831. gadā betulīns tika iegūts ekstrakcijas ceļā.
Betulīnu iegūst pārsvarā ekstrakcijas ceļā. Biežāk izmantotie šķīdinātaji ir etanols, metanols, n-heksāns, etilacetāts un citi.[2] Dažādi šķīdinātāji var izšķīdināt dažādu daudzumu[3]:
Šķīdinātājs/Maisījums | Bērza tāss masa | Ekstrahētā betulīna masa |
---|---|---|
Etilacetāts:etanols:ūdens (4.5:4.5:1,v/v/v) | 20 g | 4,4 g |
Etilacetāts un etanols (1:1,v/v) | 20 g | 4,5 g |
Etanols | 20 g | 2,2 g |
Etilacetāts | 20 g | 2,5 g |
Etanols:ūdens (1:1) | 20 g | 2,0 g |
Etilacetāts:etanols:ūdens (6:3:1) | 20 g | 3,7 g |
Bērza miza tiek izmantota ārīgi kā dezinficējošs līdzeklis. Austrumu medicīnā betulīnu izmanto gan ārīgi, gan iekšķīgi (kā pretdrudža līdzekli, kā arī kuņģa slimību un tuberkulozes ārstēšanai). Medicīnā tiek izmantota arī betulīnskābe (betulīna atvasinājums).[4]
Pašlaik ASV tiek izstrādāti betulīna atvasinājumi (precīzāk — betulīnskābes amīdi un peptīdi), kam ir anti-HIV aktivitāte. Taču betulīna atvasinājumu ar tādu aktivitāti iegūšanas metodes ir samērā sarežģīti.[5]
Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |