Bodžera eļļassēklis
| Bodžera eļļassēklis Elaeocarpus bojeri (R.E.Vaughan) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Apakšklase | Rožu apakšklase (Rosidae) |
| Rinda | Zaķskābeņu rinda (Oxalidales) |
| Dzimta | Eļļassēkļu dzimta (Elaeocarpaceae) |
| Ģints | Eļļassēkļi (Elaeocarpus) |
| Suga | Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) |
 Bodžera eļļassēklis Vikikrātuvē | |
Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.[1][2][3]
Eļļassēkļi ir ļoti daudzveidīga ģints dienvidaustrumu Āzijas un Papua-Jaungvinejas mežos, taču nav nevienas Āfrikā sastopamas sugas. Vienīgi dažas savrupi aug Madagaskarā un Maurīcijā.
Izplatība un veģetācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz pēdējo divu eksemplāru jaunatklāšanai sugu uzskatīja par izmirušu. Šie kociņi bija saglabājušies vienīgi nelielā kalna nogāzē mākoņu mežā, blakus indiešu templim salas dienvidu daļā.
Bodžera eļļassēklim vajadzīgs pastāvīgs mitrums un mērena Saules gaisma, taču nav nepieciešams liels nokrišņu daudzums.
Saskaņā ar Sarkanās grāmatas datiem, 1998. gadā bija atlikuši mazāk nekā 10 šo nelielo kokveida augu.[1] Pēc Maurīcijas savvaļas fonda ziņām, ap 2005. gadu bija 12 Bodžera eļļassēkļu. Abos gadījumos uzskaitīti arī mākslīgos apstākļos izaudzētie koki. Global Trees Campaign norāda uz diviem kokiem, kas saglabājušies savvaļā. Augs ierindots Zemeslodes 100 visapdraudētāko sugu sarakstā.[4][5]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neliels krūmveida koks, tā augstums līdz 6 m.
Vietējais nosaukums Bois Dentelle ("mežģīņu koks") norāda uz smalki veidotām dzeltenbrūnām vai krēmaini baltām, bārkstainām vainaglapām.[4] Ziedi grupēti raženos, lielos ķekaros. Ziedam 5 kauslapas un 5 vainaglapas. Bārkstainie ziedi ir raksturīgi daudzām dzimtas sugām, kas ir ļoti laba atšķiršanas pazīme, ja tie ir redzami. Ziedu forma iegarena, zvanveidīga.
Apdraudējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugas pastāvēšanu apdraud divi faktori. Pirmais ir dabiskā vides izzušana. Ik gadu mākoņu mežu platība pasaulē sarūk par vairāk nekā 1%, un Maurīcija nav izņēmums. Sarukšanas iemesli ir cilvēku darbības rezultātā radītās klimata izmaiņas un mežu izciršana priekš lauksaimniecības un ganībām.
Otrs Bodžera eļļassēkļu izzušanas iemesls ir invazīvās sugas, it īpaši gvajave Psidium cattleyanum, kas aizņēmušas eļļassēkļu un daudzu citu vietējo augu atlikušos areālus.[4]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugas pēdējā patvēruma vieta tiek aizsargāta kopā ar blakus esošo tempļa kompleksu. Vairākkārt tika mēģināts izdiedzēt jaunus stādiņus siltumnīcās no sēklām, kas iegūtas no savvaļā izdzīvojušajiem kokiem. Taču sekmīgi izaudzēti tikai daži jauni kociņi.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Elaeocarpus bojeri, Sarkanā grāmata
- ↑ The Plant List. A working list of all plant species: Elaeocarpus bojeri R.E.Vaughan[novecojusi saite]
- ↑ Dave's Garden: Bois Dentelle Elaeocarpus bojeri
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Global Trees Campaign. Threatened species: Bois Dentell Elaeocarpus bojeri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. martā. Skatīts: 2016. gada 1. septembrī.
- ↑ «Priceless or Worthless? The world's most threatened species by E M Baillie and Ellen R Butcher». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 1. oktobrī. Arhivēts 2012. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bodžera eļļassēklis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5
- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0829-0