Bumbuļkāta celmene

Bumbuļkāta celmene
Armillaria cepistipes
Bumbuļkāta celmene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
ApakšnodalījumsAgaricomycotina
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
ApakšklaseAgaricomycetidae
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaFizalakriju dzimta (Physalacriaceae)
ĢintsCelmenes (Armillaria)
SugaBumbuļkāta celmene (A. cepistipes)
Bumbuļkāta celmene Vikikrātuvē

Bumbuļkāta celmene (Armillaria cepistipes) ir Latvijā vidēji reti sastopama celmeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Taksonomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv viedoklis, ka visas sešas Latvijā atrodamās celmeņu sugas vai kāda daļa no tām ir tikai parastās celmenes Armillaria mellea varietātes. Latvijas avoti vadās no tā, ka bumbuļkāta celmene ir atsevišķa suga.[1]

Sēnes apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uz vecumu bumbuļkāta celmenes var kļūt brūnākas
Jaunas bumbuļkāta celmenes
  • Cepurīte: sākumā plati koniska, vēlāk izliekta un plakana ar paaugstinājumu centrā, vecumā var būt ieliekta, virsma klāta ar tumšākām zvīņām, kas uz vecumu gar malām izzūd, centrā vairāk piepaceltas. Krāsa dzeltenbrūna, sarkanbrūna vai zilganpelēki brūna. Platums līdz 10 (18) cm. Mīkstums bālgans, vecumā dzeltenīgs vai brūngans, ar patīkamu sēņu smaržu un sūru garšu.
  • Lapiņas: biežas. centriski izvietotas, sākumā bālas, ar laiku kļūst tumšākas līdz sarkanbrūnām. Lejupejošas ar zobiņu.
  • Kātiņš: vālesveida, sākotnēji klāts ar plīvuru, vēlāk ar bālu dzelteni apmalotu gredzenu un sīkām dzeltenīgām vai pelēkbrūnām zvīņām, garš, tievs, virs gredzena bālgans, zem tā pelēkbrūns, uz leju paresnināts. Garums līdz 10 (12) cm, resnums 1—2 cm, apakšdaļā līdz 3 cm.[2]
  • Sporas: plati eliptiskas līdz gandrīz apaļām, birumraksts dzeltens, izmēri 7—10/4—7 µm.[3]
  • Bazīdijas: četrsporu, vālesveida, 25—45/5,5—11 µm.
  • Cistīdas: vālesveida vai gandrīz cilindriskas, 15—40/8,5 µm.[4]

Visām Armillaria ģints sēnēm raksturīgi sarkani vai tumšbrūni līdz melni sēņotnes pinumi, ar kuriem tās izplatās — rizomorfas. Tās bieži novērojamas zem mizas inficētajiem kokiem vai uz cita sēnes inficēta substrāta. Vietā, kur kātiņš piestiprināts koksnei, parasti redzama balta, pūkaina sēņotne vai rizomorfas.[5] Naktī rizomorfas izraisa praulu spīdēšanu tumsā.[6]

Augšanas apstākļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celmenes augļķermeņus veido kā blīvus cerus uz koksnes, kurā aug to sēņotne. Tās nav saimniekspecifiskas, jo spēj inficēt gan dažādas skuju, gan dažādas lapu koku sugas. Celmeņu sugas var būt gan saprotrofas, sadalot atmirušu koksni, gan nekrotrofas, izraisot kokiem balto trupi. Daļa Armillaria ģints sēņu ir fakultatīvi nekrotrofas — atkarībā no vides apstākļiem var baroties gan ar dzīvu, gan atmirušu koksni.[7][8][9][10] Bumbuļkāta celmenes ir relatīvi vāji agresīvas un nekrotrofas var būt tikai novājinātā koksnē, kuru jau pirms tam inficējusi kāda cita sēne.[11] Latvijas melnalkšņu audzētavās no sēņu inficētajiem kokiem 6,5% gadījumos attiecīgā suga bijusi bumbuļkāta celmene,[12] trupējušos baltalkšņos tā sastapta 2,5% gadījumu.[13] Sastopama ziemeļu puslodes mērenajā zonā.[14] Aug vasarā un rudenī. Itālijā novērojama kalnos kopā ar tumšo celmeni, no kuras tās parādīšanās atpaliek par 1—2 nedēļām.[4] Arī Čehijā bumbuļkāta celmene vairāk novērojama kalnu rajonos.[15]

Barības vērtība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bumbuļkāta celmenes vēlams pirms lietošanas pusstundu novārīt, jo bez novārīšanas tās var izraisīt gremošanas traucējumus. Kātiņus to sīkstuma dēļ parasti nelieto. Citas Latvijas celmeņu sugas pārtikā tiek lietotas analoģiski parastajai celmenei, ne vienmēr tās savstarpēji atšķirot.[16] Vācijā tiek uzskatīta par augstvērtīgu ēdamo sēni un pret alerģiju izturīgiem indivīdiem nelielu daudzumu jaunu cepurīšu iesaka lietot bez novārīšanas. Vecākas sēnes biežāk izraisa gremošanas problēmas nekā jaunas.[3]

Līdzīgās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas Latvijā sastopamās celmeņu sugas ir līdzīgas izskatā, ārēji atšķiroties galvenokārt pēc krāsas. Kulināras nozīmes celmeņu sugu sajaukšanai Latvijā nav, visas tās ir ar līdzīgām īpašībām. Vislīdzīgākā šai ir dzeltenā celmene, no kuras tā droši atšķirama tikai ar mikroskopu.[4] Dzeltenajai celmenei arī nekad krāsu gammā nav zilganuma.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Fungi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. decembrī. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.
  2. ↑ Hagymatönkű tuskógomba - Armillaria cepistipes
  3. ↑ 3,0 3,1 «123Pilzsuche: Zwiebelfüßiger Hallimasch». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Intini, M. G.: Armillaria cepistipes and A. gallica (Agaricales, Tricholomataceae) in Italy Arhivēts 2020. gada 16. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. - Bocconea 5: 861-866. 1997. - ISSN 1120-4060.
  5. ↑ Watling R., Kile G. A., Burdshall H. H. Jr. 1991. Nomenclature, taxonomy and identification — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture:1-9
  6. ↑ «Sugu enciklopēdija: parastā celmene». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. novembrī. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.
  7. ↑ "Kile G. A., McDonald G. I., Byler J. W. 1991. Ecology and disease in natural forests. — In: Shaw C. G ., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 102 — 121."
  8. ↑ Redfern D. B., Filip G. M. 1991. Inoculum and infection. — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 48 — 61.
  9. ↑ Baumgartner K., Coetzee M.P.A., Hoffmeister D. 2011. Secrets of the subterranean pathosystem of Armillaria. — Molecular Plant Pathology, 12(6): 515—534.
  10. ↑ Guillaumin J. J., Legrand P. 2013. Armillaria root rots. — In: Gonthier P., Nicolotti G. (ed.), Infectious forest diseases, Wallingford, United Kingdom, CABI Publishing: 159 — 177.
  11. ↑ «MycoCosm: Armillaria cepistipes B5». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.
  12. ↑ Valsts pētījumu programma Lapu koku audzēšanas un racionālas izmantošanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas Arhivēts 2020. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 76.
  13. ↑ «Silava.lv: Sakņu trupes ierobežošana mežaudzēs – jaunākās atziņas un nākotnes izaicinājumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. maijā. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.
  14. ↑ GBIF sugas izplatības karte
  15. ↑ Species delimitation of Armillaria cepistices and A. gallica in Central Europe Arhivēts 2020. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē., M. Tomšovsky, V. Antonin, P. Sedlak, V. Jankovsky
  16. ↑ «Fungi.lv: Bumbuļkāta celmene». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. decembrī. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]