Ceļa pinums ir divu viena sliežu platuma ceļu salikums uz vienas zemsliežu pamatnes. Parastā ceļa pinuma sastāvā ir smails krustenis (var būt līklīnijas) vietā, kur viens sliežu pavediens krusto otru, kā arī pretsliedes. Asmens ceļa pinumam var nebūt krusteņa un attiecīgi šim krustenim paredzētās pretsliedes, kad to izmanto negabarīta vietas apbraukšanai neizbraucot ārpus sliežu platuma, piemēram platformas remonta laikā vai negabarīta vilcienu palaišanai garām negabarīta platformai. Asmens ceļa pinumā ir pārmija (skatīt galeriju zemāk), bet parastā nav. Ceļa pinums Lp sastāv no iecirkņiem: LK – LV – LK. Krusteņa iecirknis LK ietver krusteņa un aizkrusteņa, kā arī pārvedlīknes daļu. LV vidusiecirknis sastāv no parastiem četru sliežu posmiem. Ceļa pinumu var ekspluatēt remontdarbu laikā, kad nepieciešams apbraukt remontējamo iecirkni, vai - lai izbrauktu šaurās vietās, piemēram - zem pārvadiem, kuras pārbūvēt īsā termiņā nav iespējams. Dzelzceļa transportā jautājums var aktualizēties garos divceļu posmos, kad vilcienu palaišana pēc vienceļa shēmas ilgākā laika posmā nenodrošina nepieciešamo posma caurlaides un caurvedes spēju. Parasti, kad pagaidu signalizācija ir nepilnīga un to neekspluatē uz pastāvīgiem pamatiem, pinumu norobežo signālisti ar apstāšanās signāliem un vilcienu palaišana notiek ar pavadoņa uzņemšanu pirms pinuma un tālāk pēc viņa norādījumiem ar samazinātu ātrumu (mašīnistu speciāli brīdinot). Kustības organizācijas uzlabošanai var izmantot savstarpēji saslēgtus luksoforus, ar kuriem norobežo ceļa pinumu.
Ceļu salikumus, kuros savietoti dažāda platuma sliežu ceļi, sauc par savietojumiem.
Atkarībā no tā uz kādiem nosacījumiem ekspluatē ceļa pinumu, infrastruktūras pārvaldītājs nosaka ekspluatācijas kārtību, signalizācijas līdzekļus un tādus tehniskos parametrus kā: pieļaujamo nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu (platajam ceļam ~0,5m/s2), atļauto ātrumu izejot no tā paša nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma, pārvedlīknes rādiusu, krusteņa marku un formu (taisnie vai līklīnijas), nepieciešamo sliežu platuma paplašinājumu, kā arī ceļa pinuma attālumu d - starp viena un otra ceļa gaenasi. Pielietojot stāvus krusteņus (arī t.sk. 1/9 un 1/11) ar taisnām darba šķautnēm problēmas var radīt mazais pārvedlīknes rādiuss, jo tas vienmēr būs mazāks nekā pārmijām ar tādu pašu krusteņa marku, jo pārvedlīknes iekļaušanās garumu samazina attālums d. Tad izejot no ekspluatācijai izvirzītajām prasībām, maina pinuma ģeometriju (pielieto lēzenāku krusteni vai līklīnijas krusteni). Ceļa pinumiem atkarībā no sliežu transporta veida var izmanot standarta smailo krusteņu markas: 1/4,5; 1/6; 1/9; 1/11; 1/14; 1/18; 1/22; 1/33; 1/39; 1/42; 1/62 … vai citus nestandarta. Ceļa pinumiem atkarībā no vietējiem apstākļiem var būt gabarīta ierobežojumi (ja novieto uz klātnes, kura iepriekš tam nebija paredzēta), pie peroniem var būt neērta izkāpšana un iekāpšana, bet elektrificētās dzelzceļa līnijās nepieciešama kontaktvada zigzaga regulēšana un kontaktvada satuvināšana no blakusvirziena. Parastā ceļa pinuma ģeometrija:
Retāk ceļu pinumos pielieto simetriskas vai asimetriskās pārvedlīknes abos virzienos.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ceļu pinumi |
Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |