CryoSat-2 | |||||
CryoSat-2 izmēģinājumu laikā Vācijā | |||||
KA veids | Zemes tālizpētes pavadonis | ||||
Organizācija: | ESA | ||||
Izgatavotāji | EADS Astrium | ||||
Bāzes platforma | CryoSat | ||||
Sērijas Nr. | 2 | ||||
Starts | 08.04.2010. 13:57:04 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura 109/95 | ||||
Nesējraķete | Dnepr-1 | ||||
Darbības ilgums | ~ 3 gadi | ||||
NSSDC ID | 2010-013A | ||||
SCN | 36508 | ||||
Masa | 750 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Slīpums | 92,0° | ||||
Periods | 99,2 min | ||||
Apogejs | 732 km | ||||
Perigejs | 720 km | ||||
Programma CryoSat | |||||
|
CryoSat-2 ir Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes tālizpētes pavadonis. Tas orbītā palaists 2010. gadā un aizvietoja 2005. gadā raķetes avārijā zaudēto CryoSat-1. CryoSat-2 paredzēts planētas polāro apgabalu ledus izpētei CryoSat programmā, kas pati ir Living Planet programmas sastāvdaļa. Misijas izmaksas tiek vērtētas 194 miljoni USD.[1]
CryoSat-2 primārais instruments ir SIRAL-2 (SAR/Interferometric Radar Altimeters), kas izmanto radaru, ar kuru tiek mērīts ledus virsmas augstumu. Ir uzstādīti divi SIRAL instrumenti, viens no tiem ir rezervē gadījumam, ja otrs sabojātos.
Otrs instruments ir DORIS (Doppler Orbit and Radio Positioning Integration by Satellite), ar kuru tiek noteikta precīza pavadoņa orbīta. Uz kosmiskā aparāta virsmas ir uzstādīti arī retroreflektori, kas ļauj attāluma mērījumus veikt no zemes, pārbaudot DORIS datus.
Pavadoņa izmēģināšanas darbi ilga sešus mēnešus. 22. oktobrī kosmiskajam aparātam tika beigta komisionēšanas fāze. [1] 19. novembrī notika CryoSat-2 vadības nodošanas ceremonija misijas darba komandai.
Šis ar Zemes mākslīgajiem pavadoņiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |