Džordžs Makenzijs (angļu: George Henry Mackenzie; 1837. gada 24. marts, Aberdīna — 1891. gada 14. aprīlis, Ņujorka) bija Lielbritānijas un ASV šahists.
Piedzimis Skotijā, mācījies Aberdīnas universitātē, vēlāk turpinājis izglītoties Francijā un Prūsijā. 1856. gadā iestājies Britu armijā, dienējis Indijā un ieguvis leitnanta pakāpi. 1861. gadā atvaļinājies no dienesta, taču 1863. gadā devies uz ASV, lai piedalītos Amerikas pilsoņu karā Ziemeļu pusē. Šajā karā ieguvis kapteiņa dienesta pakāpi, lai gan 1864. gadā ticis apvainots kā dezertieris un kādu laiku pavadījis apcietinājumā. 1865. gadā apmeties uz dzīvi Ņujorkā.
No 1865. gada līdz pat savai nāvei 1891. gadā bijis viens no vadošajiem ASV šahistiem. Trīs reizes uzvarējis ASV šaha kongresos: 1871. gadā Klīvlendā,[1] 1874. gadā Čikāgā[2] un 1880. gadā Ņujorkā.[3] Sekmīgi spēlējis arī turnīros Eiropā, kur lielākais panākums bijusi uzvara 1887. gada 5. Vācijas šaha kongresā Frankfurtē pie Mainas.[4] Bijis Vilhelma Steinica pozicionālās skolas piekritējs, izcēlies ar asu taktisku redzi un dinamisku pozīcijas izpratni. Pāragri miris no tuberkulozes. 1992. gadā uzņemts ASV šaha slavas zālē.
.svg){kind=small}
