Dienvidaustrumāzijas vāveres Callosciurini | |
---|---|
![]() Āzijas trīskrāsu vāvere (Callosciurus prevostii) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
Apakškārta | Vāverveidīgie (Sciuromorpha) |
Dzimta | Vāveres (Sciuridae) |
Apakšdzimta | Āzijas vāveres (Callosciurinae) |
Cilts | Dienvidaustrumāzijas vāveres (Callosciurini) |
Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts (Callosciurini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm. Tā kopā ar palmu vaverēm (Funambulini) veido Āzijas vāveru apakšdzimtu (Callosciurinae).
Šajā ciltī ir apmēram 55 sugas, kas iedalās 13 ģintīs.[1] Zinātniskais nosaukums Callosciurini ir atvasināts no Āzijas vāveru Callosciurus ģints nosaukuma, kas nozīmē "skaistās vāveres".[2]
Dienvidaustrumāzijas vāveres dzīvo Dienvidaustrumāzijas tropu biomā. Tās ir vidēji lielas vāveres ar garām, kuplām astēm, izņēmums ir mazās pundurvāveres un pigmejvāveres, kuras ir mazākas par pārējām. Dienvidaustrumāzijas vāveres ir ļoti krāsainas un dažādas, īpaši skaisto vāveru ģints (Callosciurus).[3] Tās ir dienas dzīvnieki[4] un barojas ar koku lapām, sēklām un augļiem, kā arī kukaiņus, piemēram, ciršļasejas vāveru ģints (Rhinosciurus) vāveres pamatā pārtiek no skudrām un termītiem.[5] Dienvidaustrumāzijas vāveru ciltī ir arī vairākas zemes vāveru ģintis: svītrainās zemes vāveres (Lariscus), ciršļasejas vāveres (Rhinosciurus) un citas.