Dominikāņi
- Šis raksts ir par tautu Centrālamerikā. Par reliģisku organizāciju skatīt rakstu Dominikāņu ordenis.
| ||||||||||
| Visi iedzīvotāji | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 11,5 miljoni | ||||||||||
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | ||||||||||
|
Dominikāna 9,4 miljoni ASV 1,8 miljoni Spānija 77 tūkstoši Puertoriko 63 tūkstoši Kanāda 16 tūkstoši Venecuēla 11 tūkstoši | ||||||||||
| Valodas | ||||||||||
| spāņu valoda | ||||||||||
| Reliģijas | ||||||||||
| katoļi | ||||||||||
.jpg){kind=small}
Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā spāņu valodā, pēc konfesionālās piederības 95% ir katoļi. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī ASV (1,7 miljoni), Spānijā un Puertoriko.[1]
Etnonīms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautas nosaukums cēlies kā adjektīvs no spāņu kolonijas Espanjolas salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo (Santo Domingo) — Dominicanos. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums La República Dominicana — Dominikāņu Republika.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dominikāņu nācija veidojusies sajaucoties vietējiem taino indiāņiem ar dažādu laiku ieceļotājiem no dažādām zemēm. Mūsdienās 73% dominikāņu ir mulati (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — eiropeīdi (galvenokārt spāņu un franču pēcteči), bet 11% — negroīdi. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem vidējais dominikānis par 58,1% ir eiropietis (ieskaitot levantiešus), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Dominikaņi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 177. lpp.