Edgars Puuseps cīnās 1939. gadā Berlīnē.
| |||||||||||||
Personas dati | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimis | 1911. gada 11. septembrī Rēvele, Igaunijas guberņa, Krievijas impērija (tagad Igaunija) | ||||||||||||
Miris | 1982. gada 19. decembrī (71 gada vecumā) Tallina, Igaunijas PSR, PSRS (tagad Igaunija) | ||||||||||||
Tautība | igaunis | ||||||||||||
Profesionālā informācija | |||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Igaunija | ||||||||||||
Sporta veids | cīņas sports | ||||||||||||
Klubs | Tallinna Kalev | ||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | |||||||||||||
Dalības reizes | 1 (1936) | ||||||||||||
Labākais sasniegums | 4. vieta | ||||||||||||
|
Edgars Pūseps (igauņu: Edgar Puusepp}; dzimis 1911. gada 11. septembrī, miris 1982. gada 19. decembrī) bija igauņu, vēlāk padomju cīkstonis, 1938. gada Eiropas grieķu-romiešu cīņas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs, un treneris.[1]
Dzimis 1911. gadā Rēvelē. Beidzis Rauas ielas pamatskolu. Ar sportu nodarbojies kopš skolas gadiem. 1928. gadā sporta biedrībā "Kalev" sācis praktizēties cīņas sportā olimpiskā čempiona Osvalda Kepa vadībā. Pūseps sacentās vieglajā (līdz 72 kg) svarā un galvenokārt grieķu-romiešu cīņā.[1]
1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē Pūseps ieguva 4. vietu. Arī 1937. un 1938. gada Eiropas čempionātos viņš bija ceturtais, bet 1939. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā Oslo ieguva sudraba medaļu.[1]
1941. gadā viņš tika iekļauts Igaunijas cīkstoņu komandā, kas pēc Igaunijas okupācijas uzņēmās Kaukāza ceļojumu. Šajā turnejā Igaunija ar 7:0 divreiz uzvarēja Gruziju, zaudēja Azerbaidžānai 3:4 un atpakaļceļā uzvarēja Maskavu 5:2.[2] Šajā turnejā Pūseps zaudēja tikai cīņu ar Azerbaidžānas cīkstoni F. Fedosovu.[3]
1944. un 1947. gada PSRS klasiskās cīņas čempionātos Pūseps izcīnīja zelta, bet 1945. gada čempionātā — bronzas medaļu. Par Igaunijas čempionu viņš kļuva 11 reizes: 1938., 1940. un 1945.—1951. gadā grieķu-romiešu cīņā; 1948. un 1951. gadā brīvajā cīņā.[1]
Pēc kara sāka strādāt sporta biedrībā "Kalev" par cīņas sporta treneri, 1945.—1959. gadā bija Igaunijas grieķu-romiešu cīņas komandas galvenais treneris, 1951.—1957. gadā arī Padomju Savienības nacionālās komandas treneris.[1]
1951. gadā Pūsepam piešķīra PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu, bet 1956. gadā arī PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukumu.
1952. un 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš piedalījās kā cīņas sporta tiesnesis.[1]
Publicējis rakstus par cīņas sportu žurnālos "Spordilehes", "Kehakultuuris" un laikrakstos.[1]
Miris 1982. gadā, apglabāts Tallinas Meža kapos.