| Ekspress-AM4 Экспресс-AM4 | |||||
| KA veids | sakaru pavadonis | ||||
| Organizācija: | Kosmičeskaja svjaz' | ||||
| Izgatavotāji | EADS Astrium Hruņičeva centrs | ||||
| Bāzes platforma | Eurostar E3000 | ||||
| Starts | 17.08.2011. 21:25 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura | ||||
| Nesējraķete | Proton-M / Briz-M | ||||
| Darbības ilgums | 221 diena | ||||
| Beigu datums | 25.03.2012. 13:32 UTC[1] | ||||
| NSSDC ID | 2011-045A | ||||
| SCN | 37798 | ||||
| Masa | 5755 kg | ||||
| Orbītas elementi[2] | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Slīpums | 51,23° | ||||
| Periods | 398,39 min | ||||
| Apogejs | 20 294 km | ||||
| Perigejs | 995 km | ||||
| Programma Ekspress | |||||
| |||||
Ekspress-AM4 (Экспресс-AM4) bija Krievijas sakaru pavadonis, kas tika palaists 2011. gada 17. augustā, bet dzinējbloka kļūmes dēļ nesasniedza plānoto orbītu un tādēļ to nav iespējams izmantot paredzētajam mērķim. Tas izgatavots Rietumeiropā un būtu jaudīgākais sakaru pavadonis Krievijā.[3]
Tā kā Krievijā nebija izgatavotāja, kas būtu spējīgs uzbūvēt pietiekami jaudīgu sakaru pavadoni ar ilgu darbības mūžu un specifiskām prasībām (nodrošināt signāla uztveršanu ar 90 cm antenām), 2008. gadā valsts uzņēmums Kosmičeskaja svjaz' pasūtīja Ekspress-AM4 Rietumeiropas koncernam EADS Astrium, starpniekam esot Hruņičeva Valsts kosmiskajam zinātniskajam ražošanas centram. Kosmisko aparātu izgatavoja uz platformas Eurostar E3000 bāzes ar derīgās kravas jaudu 14 kW un plānoto darbības ilgumu 15 gadi. Tam bija 63 aktīvie raidītāji L, C, Ku un Ka joslās; 10 antenas.[3]
Pavadoni bija plānots izvietot ģeostacionārajā orbītā 80° austrumu garuma, aizvietojot avarējušo Ekspress-AM2 un esot kopā ar tur jau darbojošos Ekspress-MD1. Tas pārklātu gandrīz visu Krievijas teritoriju.
Ekspress-AM4 palaišana notika 2011. gada 17. augustā 21:25 UTC no Baikonuras kosmodroma 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M. Dzinējblokam Briz-M kopā ar pavadoni vajadzēja veikt piecus manevrus, pēc kā pavadonis atdalītos. Briz-M korekti izpildīja četras dzinēju iedarbināšanas, pēc kā pārtrūka pienākt telemetrija. Arī pavadoņa raidītājs neieslēdzās kā plānots, līdz ar to Krievijas puse ilgi nevarēja lokalizēt kosmisko aparātu. Pirmais to atrada ASV kosmisko objektu sekošanas dienests NORAD: vispirms viņi pamanīja Briz-M izmesto degvielas tvertni, bet vēlāk arī pašu dzinējbloku. Tika secināts, ka Ekspress-AM4 nav atdalījies no Briz-M.[4]
Starpresoru komisija noskaidroja, ka plānotās orbītas nesasniegšana notikusi Briz-M vadības kļūmes dēļ. Žirostabilizējošās platformas pagriešanas mehānisma darbības laiks ir bijis par īsu. Tas noticis programmatūras neprecīzas sastādīšanas dēļ.[5][6]
Aptuveni nedēļu pēc starta pavadoni izdevās atrast. 12. septembrī parādījās ziņas, ka Astrium ir nodibinājis sakarus ar Ekspress-AM4; tam pilnībā nav atvērušies saules bateriju paneļi, bet tas ir darboties spējīgs.[7] Tā kā pavadonis neatradās plānotajā orbītā un tam nebija pietiekami degvielas krājumi, lai sasniegtu ģeostacionāro orbītu, Ekspress-AM4 tika atzīts par zaudētu. Kosmičeskaja svjaz' noliedza informāciju, ka pavadonis ir darbspējīgs. Ekspress-AM4 bija apdrošināts kompānijā Ingosstrah.[6]
EADS Astrium speciālisti 2012. gada 25. martā 10:33 UTC deva komandu iedarbināt Ekspress-AM4 bremzēšanas manevram. Tas iegāja atmosfērā un sadega. Nesadegušās daļas iekrita Klusajā okeānā uz ziemeļiem no Havaju salām aptuveni 13:32 UTC.[1]
Briz-M palika 1008 × 20307 km orbītā ar slīpumu 51,1 grādi.
| ||||||||||||||||||||||||||||||