Elastīgais rumpucis Helvella elastica | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
Apakšnodalījums | Kaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina) |
Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
Dzimta | Rumpuču dzimta (Helvellaceae) |
Ģints | Rumpuči (Helvella) |
Suga | Elastīgais rumpucis (H. elastica) |
Elastīgais rumpucis Vikikrātuvē |
Elastīgais rumpucis (Helvella elastica) ir Latvijā ne visai bieži[1] sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Sugas nosaukumam ir 6 atzīti novecojuši sinonīmi, starp kuriem ir Helvella fuliginosa, Helvella albida, Leptopodia elastica, Tubipeda elastica.[2] Pirmais sugu aprakstījis franču botāniķis Žans Baptists Fransuā Biljārs (Bulliard) 1785. gadā, uzreiz dodot tai pašreizējo nosaukumu.[3]
Daļa avotu, ieskaitot Index Fungorum, uzskata, ka šī suga ir identiska ar sīko rumpuci Helvella pulla.[4][5] Mycobank un Latvijas Mikologu biedrība tās uzskata par dažādām sugām.[6][7]
Saprofīts uz augsnes, iespējams, ka veido mikorizu. Latvijā aug no jūlija līdz oktobrim dažādos mežos, parkos un krūmājos, Latvijā izvēlas mitrākas vietas un kaļķainas augsnes.[9][4] Lielbritānijas avots norāda uz skujkoku, skābu augšņu un ceļmalu izvēli,[3] Spānijas — uz sūnotiem dažādiem mežiem.[11] Sibīrijā atzīmēts zāļainās vietās.[12] Atrasts visos ziemeļu puslodes kontinentos un arī Dienvidāfrikā.[13]
Ēdams pēc novārīšanas un ūdens noliešanas, bet mazvērtīgs.[14] Nenovārīts tiek uzskatīts par indīgu. Daļa autoru nosauc par neēdamu,[9] taču reizēm citur precizē, ka "ir pārāk sīks un plāns, lai to uzskatītu par vērā ņemamu ēdamo sēni".[15] Ir ziņas, ka suga satur tai radniecīgajām bisītēm raksturīgo indi giromitrīnu,[16] lai gan tā daudzums ir neliels.[17]
Pēc formas līdzīgs tumšajam rumpucim, taču tas ir redzami tumšāks. Krokainajam rumpucim ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš. Dobajam rumpucim arī ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš, turklāt parasti (bet ne vienmēr) tam ir tumša cepurīte.
Latvijā pagaidām neatrastais Helvella ephippium ir ļoti līdzīgs, bet ar stipri pūkainu cepurītes apakšdaļu.[3] Amerikā sastopamais Helvella latispora atšķiras ar augšup uzritinātu cepurītes maliņu.[10]