Elastīgais rumpucis

Elastīgais rumpucis
Helvella elastica
Elastīgais rumpucis
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
ApakšnodalījumsKaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina)
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
ApakšklaseKaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae)
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaRumpuču dzimta (Helvellaceae)
ĢintsRumpuči (Helvella)
SugaElastīgais rumpucis (H. elastica)
Elastīgais rumpucis Vikikrātuvē

Elastīgais rumpucis (Helvella elastica) ir Latvijā ne visai bieži[1] sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.

Taksonomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas nosaukumam ir 6 atzīti novecojuši sinonīmi, starp kuriem ir Helvella fuliginosa, Helvella albida, Leptopodia elastica, Tubipeda elastica.[2] Pirmais sugu aprakstījis franču botāniķis Žans Baptists Fransuā Biljārs (Bulliard) 1785. gadā, uzreiz dodot tai pašreizējo nosaukumu.[3]

Daļa avotu, ieskaitot Index Fungorum, uzskata, ka šī suga ir identiska ar sīko rumpuci Helvella pulla.[4][5] Mycobank un Latvijas Mikologu biedrība tās uzskata par dažādām sugām.[6][7]

Sēnes apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Cepurīte: gaiši pelēkbrūna vai dzeltenbrūna, apakšpuse baltgana, divdaivaina, nelīdzeni seglveidīga, bieži nedaudz viļņota, ar ieliektām brīvām malām, kas bieži piespiedušās kātiņam, augstums un platums 1,5—4 cm. Kaļķainā augsnē augušiem eksemplāriem var būt violeta nokrāsa.[8] Mīkstums vaskains, trausls, plāns, bez īpašas smaržas un garšas vai ar maigu garšu.
  • Kātiņš: Salīdzinoši garš un tievs, nedaudz saliekts, elastīgs, dobs, baltgans vai brūngans, bez apsarmes visā garumā, pie pamatnes var būt paplašināts un ar nelielām gareniskām rievām. Garums 2—7 cm, resnums 0,2—1 cm.
  • Sporas: eliptiskas, gludas, bezkrāsainas, gaišas, birumraksts balts, ar vienu lielu eļļas pilienu centrā un iespējamiem maziem līdz 5 pilieniem galos, 17—22 (24)/10—13 (15) µm.[9]
  • Aski: 200—250 (300)/(10) 15—17 µm, cilindriski, katrā askā 8 sporas.
  • Parafīzes cilindriski pavedienveidīgas, zarainas, uz galotni paresninās no 6 uz 8 (11) µm, daudzas ar ieliektiem galiem, caurspīdīgas līdz gaiši brūnām, ar graudainu saturu.[4][3][10]

Augšanas apstākļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paretam elastīgie rumpuči aug ciešās grupās

Saprofīts uz augsnes, iespējams, ka veido mikorizu. Latvijā aug no jūlija līdz oktobrim dažādos mežos, parkos un krūmājos, Latvijā izvēlas mitrākas vietas un kaļķainas augsnes.[9][4] Lielbritānijas avots norāda uz skujkoku, skābu augšņu un ceļmalu izvēli,[3] Spānijas — uz sūnotiem dažādiem mežiem.[11] Sibīrijā atzīmēts zāļainās vietās.[12] Atrasts visos ziemeļu puslodes kontinentos un arī Dienvidāfrikā.[13]

Barības vērtība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dž. Bresadolas 1785. gada zīmējums

Ēdams pēc novārīšanas un ūdens noliešanas, bet mazvērtīgs.[14] Nenovārīts tiek uzskatīts par indīgu. Daļa autoru nosauc par neēdamu,[9] taču reizēm citur precizē, ka "ir pārāk sīks un plāns, lai to uzskatītu par vērā ņemamu ēdamo sēni".[15] Ir ziņas, ka suga satur tai radniecīgajām bisītēm raksturīgo indi giromitrīnu,[16] lai gan tā daudzums ir neliels.[17]

Līdzīgās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc formas līdzīgs tumšajam rumpucim, taču tas ir redzami tumšāks. Krokainajam rumpucim ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš. Dobajam rumpucim arī ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš, turklāt parasti (bet ne vienmēr) tam ir tumša cepurīte.

Latvijā pagaidām neatrastais Helvella ephippium ir ļoti līdzīgs, bet ar stipri pūkainu cepurītes apakšdaļu.[3] Amerikā sastopamais Helvella latispora atšķiras ar augšup uzritinātu cepurītes maliņu.[10]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Latvijas autoru uzskati par sugas sastopamības biežumu svārstās no “reti” līdz “bieži”, bez vienas pozīcijas redzama pārsvara.
  2. ↑ Mycobank: Helvella elastica
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 First Nature: Helvella elastica Bull. - Elastic Saddle
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
  5. ↑ Index Fungorum: Helvella pulla Holmsk.
  6. ↑ Mycobank: Helvella pulla Holmsk., Beata ruris otia fungis danicis 2: 49, t. 26 (1799) [MB#146317]
  7. ↑ «Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 3. maijā.
  8. ↑ BioLib.cz: chřapáč pružný, Helvella elastica Bull.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 494. lpp.
  10. ↑ 10,0 10,1 Kuo, M. (2012, August). Helvella elastica. MushroomExpert.Com
  11. ↑ «Fichas Micologicas: Helvella elastica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 3. maijā.
  12. ↑ «Агеев Д. В., Бульонкова Т. М. Лопастник упругий (Helvella elastica) – Грибы Сибири». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 3. maijā.
  13. ↑ GBIF sugas atradņu karte
  14. ↑ «Sēnes.lv - elastīgais rumpucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 3. maijā.
  15. ↑ LA: Jaukās sirsniņsēnes zālienā[novecojusi saite], 2013
  16. ↑ Science direct: Helvella: Birgit Puschner DVM, PhD, DABVT, in Small Animal Toxicology (Third Edition), 2013
  17. ↑ 123 Pilzsuche: Elastische Lorchel, Glattstiellorchel[novecojusi saite]