|
Elmārs Zemgalis (1923. gada 9. septembris Rīgā—2014. gada 8. decembris[1]) bija latviešu izcelsmes ASV šahists un matemātiķis. Starptautiskais lielmeistars šahā (2003).
Dzimis 1923. gadā Rīgā, beidzis Angļu ģimnāziju. 1942. gadā uzvarējis Jelgavas meistarsacīkstēs šahā, 1943. gadā dalījis 1. vietu Latvijas arodbiedrību čempionātā. Nākamajā gadā Rīgas čempionātā Zemgalis ieņēmis dalītu 5. vietu.
Pēc kara Zemgalis nokļuva Cēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā, kur arī tiek organizēti šaha turnīri. Improvizētā nometnes čempionātā Zemgalim izdodas uzvarēt, apsteidzot pazīstamo meistaru Kārli Ozolu. Līdz 1951. gadam, kad viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, Zemgalis ar panākumiem piedalījās vairākos turnīros Vācijā, tostarp Augsburgā (1946), kur ieņēma otro vietu aiz nākamā lielmeistara Volfganga Uncikera, Hānavā (Matisona memoriāls, 1947), kur arī bija otrais, šoreiz aiz Endzelīna, un Oldenburgā (1949), kur dalīja pirmo vietu ar Jefimu Bogoļubovu.
Uzvarējis Trimdas latviešu 1. korespodencšaha turnīrā (1952—1954).[2]
Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojis Sietlā; 1953. un 1959. gadā kļuvis par Vašingtonas štata čempionu, uzvarot visas partijas: attiecīgi 9:0 un 6:0. 2003. gadā FIDE kvalifikācijas komisija piešķīra Elmāram Zemgalim Goda lielmeistara nosaukumu.[3]
Bijis koledžas matemātikas katedras vadītājs Midvejā, profesors.
|