Els Ansers

Els Ansers
Al Unser

Els Ansers 2015. gadā
Personas dati
Dzimis	1939. gada 29. maijā Albukerke, Ņūmeksika, ASV
Miris	2021. gada 9. decembrī (82 gadu vecumā) Čama, Ņūmeksika, ASV
Pārstāvētā valsts	ASV

Elfreds «Els» Ansers (angļu: Alfred "Al" Unser; 1939. gada 29. maijs — 2021. gada 9. decembris) bija ASV autosportists. Viņš ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt Indianapolis 500 četras reizes (1970., 1971., 1978. un 1987. gadā). Ansers ir arī trīskārtējs ASV Champ Car čempions.

Vairāki Ansera ģimenes locekļi arī ir nodarbojušies ar autosportu, tostarp viņa brāļi Džerijs un Bobijs, kā arī dēls Els jaunākais.

Dzīvesgājums

Dzīves sākums un privātā dzīve

Ansers piedzima Albukerkē (Ņūmeksikas štats ASV). Viņam bija trīs vecāki brāļi. Ansera tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, un kopš 1926. gadā piedalījās Pikes Peak International Hill Climb Kolorādo štatā. Lūiss ir deviņkārtējs šo sacensību uzvarētājs.

Viņa brālis Džerijs 1958. gadā kļuva par pirmo Anseru, kas ir piedalījies Indianapolis 500, taču gadu vēlāk gāja bojā šo sacensību treņinbraucienos. 1963. gadā Ela brālis Bobijs debitēja Indianapolis 500 un 1968. gadā izcīnīja Anseru pirmo uzvaru šajās sacensībās. Viņš so sasniegumu atkārtoja 1975. un 1981. gadā.

Anseram bija trīs bērni, no kuriem vienīgais dēls — Els jaunākais — 1983. gadā debitēja Indianapolis 500 un uzvarēja 1992. un 1994. gadā. Ar autosportu ir nodarbojušies arī Džerija dēls Džonijs un Bobija dēls Robijs.

Anseru ģimenei pieder Anseru sacīkšu muzejs (angļu: Unser Racing Museum) Albukerkē.^[1]

USAC un Indy Car čempionāti

Els Ansers sāka nodarboties ar autosportu 1957. gadā, sākotnēji piedaloties roadster, sprint car un midget car sacensībās. 1964. un 1965. gadā viņš uzvarēja Pikes Peak International Hill Climb. 1965. gadā viņš sekoja saviem brāļiem, debitējot Indianapolis 500 sacensībās. Pirmajā reizē Ansers finišēja 9. vietā. 1967. gadā viņš piedalījās USAC Stock Car čempionātā, kur kļuva par gada debitantu.

No 1969. līdz 1977. gadam Ansers pārstāvēja Parnelli Džounsa komandu. 1970. gadā viņš izcīnīja savu pirmo Indianapolis 500 uzvaru, esot vadībā 190 no 200 apļiem. Tajā pašā gadā viņš kļuva par USAC Champ Car čempionu. 1971. gadā Ansers otro reizi pēc kārtas uzvarēja Indianapolis 500. 1972. gadā viņš bija tuvu tam, lai kļūtu par pirmo braucēju, kam ir izdevies uzvarēt trijos Indianapolis 500 pēc kārtas, taču finišēja otrajā vietā, zaudējot Markam Donohjū. 1977. gadā Ansers sacīksti sāka un beidza trešajā vietā.

Automašīna, ar kuru Ansers uzvarēja 1971. gada Indianapolis 500

1978. gada Indianapolis 500 Ansers bija mainījis komandu uz Chaparral Racing un sacīksti sāka piektajā vietā. No 75. līdz 150. aplim Ansers cīnījās par vadību ar Deniju Ongeisu, līdz Ongeiss bija spiests izstāties dzinēja defekta dēļ. Par spīti tam, ka Ansers savā pēdējā pitstopā sabojāja priekšējo antispārnu, viņam izdevās uzvarēt. 1983. gadā viņš mainīja komandu un pievienojās Team Penske. Savā pirmajā sezonā viņš bija tuvu kārtējai Indianapolis 500 uzvarai, taču sacīksti pabeidza 2. vietā. 1983. un 1985. gadā Ansers uzvarēja Indy Car čempionātā.

1987. gadā viņš zaudēja savu vietu komandā, un centās atrast citu komandu, ar kuru piedalīties Indianapolis 500. Pēc tam, kad Ongeiss treniņbraucienos piedzīvoja smagu avāriju un netika pielaists sacensībām, Ansers atgriezās Penske komandā. Viņš sāka sacensības 20. vietā, taču daudzi priekšā esošie braucēji izstājās. 183. aplī Ansers pārņēma vadību un to noturēja, tā izcīnot savu ceturto un pēdējo Indianapolis 500 uzvaru. Pateicoties šai uzvarai, Ansers līdz 1989. gadam turpināja pārstāvēt Penske kā nepilna laika braucējs — piedaloties tikai trijās 500 jūdžu sacīkstēs.

Ansers turpināja piedalīties Indianapolis 500 līdz 1993. gadam. 1994. gadā viņš mēģināja kvalificēties sacīkstei nekonkurētspējīgajā Arizona Motorsports komandā. Īsi pēc tam, kad viņam neizdevās kvalificēties, viņš paziņoja par savas karjeras beigām.

Citas sacensības

No 1968. līdz 1986. gadam Ansers piedalījās piecās NASCAR Cup Series (tobrīd — Winston Cup) sacensībās, trīs reizes finišējot labāko desmitniekā. 1978. gadā Ansers uzvarēja International Race of Champions.^[2]

Slimība un nāve

Elam Anseram 2004. gadā tika atklāts ļaundabīgs audzējs. Viņš nomira no vēža 2021. gada 9. decembrī.^[3]

Atsauces

1. Jessica Dyer. «Unser Family Needed a Place To Store Its Stuff (angliski)». Albuquerque Journal, 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.
2. «EARNHARDT, UNSER AND MEARS CARS ADDED TO 50 YEARS OF RACING EXHIBIT PRESENTED BY CONSUMERS ENERGY (angliski)». Michigan International Speedway. 2018. gada aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. Decembris. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.
3. «Al Unser Sr., four-time winner of Indianapolis 500, dies at 82». espn.com (angļu). ESPN, Inc. 2021. gada 10. decembrī. Skatīts: 2021. gada 10. decembrī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Els Ansers.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

• Driver Database profils (angliski)
• Motorsportstats profils (angliski)
• Racing-Reference driver profils (angliski)