Eriozona syrphoides (Fallén, 1817) | |
---|---|
Eriozona syrphoides Rēzeknes novadā, Audriņu ciematā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Kārta | Divspārņi (Diptera) |
Apakškārta | Mušveidīgie (Brachycera) |
Virsdzimta | Syrphoidea |
Dzimta | Ziedmušu dzimta (Syrphidae) |
Apakšdzimta | Syrphinae |
Ģints | Eriozona |
Suga | Eriozona syrphoides |
![]() |
Eriozona syrphoides ir ziedmušu dzimtas (Syrphidae) divspārņu suga no Syrphinae apakšdzimtas.
Šī ziedmuša izplatīta, sākot ar Skandināvijas un Somijas dienvidiem, beidzot ar Franciju (Alpos un Vogēzos), Šveici un Itālijas ziemeļiem, no Britu salām rietumos cauri Centrāleiropai, Austrumeiropai un Sibīrijai līdz Klusajam okeānam austrumos.[1]
Eriozona syrphoides ziedmuša īpaši bieži sastopama Eiropas kalnos un Beļģijā, Nīderlandē, un Dānijā.[1] Arī Latvijā sastopama šī ziedmušu suga.[2]
Eriozona syrphoides ziedmuša garumā sasniedz 13,2—15,5 mm[3] spārns 12 mm garumā.[4] Galvas daļa zem antenām ir dzeltenā krāsā. Spārni ar tumšu vidēju pleķi, to dzīsliņa R4+5 gandrīz taisna. Ķermenis ar melniem, biezi segtiem, gariem matiņiem. Muguras vidus (latīņu: mesonotum) starp spārnu pamatiem ar plašu apsēju no melniem matiņiem. Uz pieres un tās mugurdaļas ar dzelteniem matiņiem. Otrais un trešais tergīts ir melns ar melniem matiņiem. Vēderiņš ir plašs[5]; vēderiņa virsotne bieži oranžsarkana, ar rudiem matiņiem.[3]
Šī suga sastopama mežos, kur dominē priedes un egles, laikā no maija līdz oktobrim.. Kāpuri ir plēsīgi — barojas ar laputīm no Cinara ģints; kurus medī uz eglēm.[6] Pieaugušām mušām patīk čemurzieži (Umbelliferae), dadži (Cirsium), vilkābeles (Crataegus), kazrozes (Epilobium), sērmūkslis (Sorbus aucuparia), Heracleum sphondylium, Succisa un baldriāni (Valeriana).[7]