Ernests Brastiņš | |
---|---|
Ernests Brastiņš | |
Dzimis |
1892. gada 19. martā Lielstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miris |
1942. gada 28. janvārī (49 gadu vecumā) KPFSR (tagad Krievija) |
Nozares | glezniecība, publicistika, mākslas zinātne |
Ernests Brastiņš (dzimis 1892. gada 19. martā, miris 1942. gada 28. janvārī) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis. Pievērsās tēlotājai un lietišķajai mākslai, latviešu vēstures izpētei, tautastērpu un rotu ornamentikai, kultūrpolitikai. Pēc Latvijas okupācijas apcietināts, deportēts un noslepkavots Krievijā.
Dzimis 1892. gada 19. martā Lielstraupes pagasta "Lapaiņu" mājās kalēja Augusta Brastiņa ģimenē. Absolvēja Štiglica mākslas skolu Pēterburgā, pēc tam Pavlovskas karaskolu un kā apakšvirsnieks piedalījās Pirmajā pasaules karā un arī Latvijas brīvības cīņās.
1921. gadā sāka strādāt par Kara muzeja vadītāju Rīgā. Viņš bija pirmais, kurš sākot ar 1922. gadu, ik vasaru apmeklēja un pētīja Latvijas pilskalnus, apmeklēdams visus tobrīd zināmos 282 pilskalnus un izdodams četras grāmatas par Latvijas pilskalniem ar mērījumiem, kartēm, aprakstiem, fotogrāfijām, kam joprojām ir fundamentāla nozīme mūsdienu Latvijas pilskalnu pētniecībā.[nepieciešama atsauce]
Sāka strādāt jaundibinātajā Latviešu folkloras krātuvē (LFK), kuras pirmais sagatavotais zinātniskais darbs bija "Latvju Dainu" (LD) mitoloģisko jēdzienu rādītājs, ko 1926. gada otrajā pusē izveidoja Ernests Brastiņš.
1926. gada 26. jūlijā viņš piereģistrēja Garīgo lietu pārvaldē “Latvijas Dievtuŗu Draudzi” — ko pats definēja par senlatviešu reliģijas atjaunojumu,[1] — kļūstot par draudzes pirmo dižvadoni. Draudzei bija cieši sakari ar galēji labējām nacionālistiskajām organizācijam "Ugunskrusts" un "Pērkonkrusts".[nepieciešama atsauce]
1935. gadā draudze bija aizliegta.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 6. jūlijā E. Brastiņu apcietināja un izsūtīja uz PSRS. Viņš tika apsūdzēts kā "sociāli bīstams elements, būdams dievturu organizācijas vadītājs, veica kontrrevolucionāru darbību, uzturēja sakarus ar organizāciju "Pērkonkrusts".[3] Izsūtījumā 1941. gada 27. decembrī piespriests nāvessods, nošauts 1942. gada 28. janvārī.[4]
2006. gada 28. oktobrī Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla, atklāja pieminekli Ernestam Brastiņam. Ir uzstādīta arī piemiņas zīme Straupes pagastā pie "Lapaiņu" mājām, kur dzimis Ernests Brastiņš. Darbojas arī Ernesta Brastiņa fonds "Savieši".
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|