Faktoīds (angļu: factoid) ir izdomāts vai pieņemts apgalvojums, kas tiek pasniegts kā fakts.[1] Jēdziens izgudrots ASV 1973. gadā, kad klajā nāca amerikāņu rakstnieka un žurnālista Normana Meilera biogrāfiskā grāmata par Merilinu Monro. Rakstnieks skaidroja, ka faktoīdi ir fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā nav eksistējuši.[2] Faktoīdi ir izdomājumi maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai vai pastiprināšanai. Laikraksts The Washington Post raksturoja faktoīdu kā informāciju, kura "šķiet kā fakts, varētu būt fakts, bet faktiski nav fakts".[3]
Attiecīgi faktoīdi var popularizēt nepareizus priekšstatus, aizspriedumus, leģendas un maldus, vai izrietēt no tiem. Vēsturiski faktoīdi ir bieži izmantoti propagandā.[4] Vēsturnieks Kaspars Zellis darbā "Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība" aprakstīja, ka vēsturiski nacistu propagandā tika izmantoti faktoīdi, lai pamatotu kara nepieciešamību, nacistu rasistisko doktrīnu un pierādītu “starptautiskā žīdisma sazvērestības plānus". Piemēram, okupētajā Latvijā nacisti savās antisemītisma kampaņās ziņoja, ka “starp Jelgavas čekas ziņotājiem 75% bija žīdi, kuri šo darbu uzņēmās labprātīgi" vai "latviešu patrioti nogalināti ar lielgabalu šāvieniem".[5]
Kopš Meilers šo terminu ieviesa, tam angļu valodā ir parādījušas vairākas, savstarpēji atšķirīgas nozīmes. 1993. gadā Viljams Safīrs identificēja vairākas sabiedrībā eksistējošas, pretrunīgas faktoīda nozīmes[6]:
Šo jauno faktoīda nozīmi kā triviālu, bet interesantu faktu popularizēja televīzijas kanāls CNN Headline News, kas 80. un 90. gados triviālus, bet interesantus faktus bieži iekļāva ziņu raidījumos zem virsraksta "faktoīds". BBC Radio 2 vadītājs Stīvs Raits savā šovā plaši izmanto faktus.[7]
Politoloģijā un socioloģijā termins "faktoīds" parasti tiek izmantots, lai runātu tieši par aplamu, nevis triviālu, bet patiesu, informāciju,[6] taču termina pretrunīgās nozīmes angļu valodā to padara par problemātisku. Lai to atrisinātu Viljams Safīrs savā slejā "Par valodu" iestājās par vārda "factlet" (angļu valodā "fakts" kombinācijā ar deminutīva galotni "-let") izmantošanu, lai apzīmētu īsu, interesantu faktu, taču nepaskaidroja, kā šī jaunā termina pieņemšana mazinātu jau esošo neskaidrību par pretrunīgajām faktoīda nozīmēm.[7][6]
Latviešu valodā vārdam "faktoīds" gan nav piešķirtas pretrunīgas definīcijas - tas tiek izmantots tikai, lai raksturotu aplamu informāciju.[1]
Vārds "faktoīds" latviešu valodā ir atvasināts no angļu termina "factoid". "Factoid" tiek veidots, apvienojot vārdu "fact" (fakts) un galotni "-oid", kas nozīmē "līdzīgs, bet ne tas pats".