Personas dati | ||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Fransuā Etjēns "Franss" Reišels | ||||||||||||||||
Dzimis | 1871. gada 16. martā Parīze, Francija | |||||||||||||||
Miris | 1932. gada 21. martā Parīze, Francija | |||||||||||||||
Tautība | francūzis | |||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Francija | |||||||||||||||
Sporta veids | regbijs, vieglatlētika | |||||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||
Dalības reizes | 2 (1896 un 1900) | |||||||||||||||
Medaļas | 1 zelta | |||||||||||||||
|
Fransuā Etjēns "Franss" Reišels (franču: François Étienne "Frantz" Reichel; dzimis 1871. gada 16. martā, miris 1932. gada 21. martā) bija franču sporta administrators, sportists un žurnālists. Viņš ir startējis divās vasaras olimpiskajās spēlēs — 1896. gada Atēnu spēlēs viņš startēja vieglatlētikā un 1900. gada Parīzes spēlēs viņš bija Francijas regbija komandas viens no spēlētājiem, kura šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu.[1]
Reišela tēvs bija Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības (USFSA) kasieris un galvenais preses sekretārs 1894. gada Sorbonnas kongresā, kur tika nodibināta Olimpiskā kustība. Vēlāk viņš bija Pjēra de Kubertēna pēctecis USFSA ģenerālsekretāra amatā.
Reišels bija skrējējs, kurš uzstādīja vairākus nacionālos Francijas rekordus vieglatlētikas, skriešanas un soļošanas disciplīnās, piemēram, 110 metru barjerskrējienā (1891. gadā), krosā (1890 un 1891. gadā un 1 kilometru soļošanā. 1892. gadā viņš uzstādīja jaunu valsts rekordu stundas skrējienā, kur noskrēja 16.611 kilometrus.
1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās Franss Reišels startēja divās vieglatlētikas disciplīnās — 400 metru skrējienā un 110 metru barjerskrējienā. 400 metru skriešanas disciplīnā Reišels startēja otrajā priekšskrējienā un ar rezultātu 1 minūte un 2.3 sekundes finišēja kā trešais. Fināla kārtai ar šo rezultātu viņš nekvalificējās.[2][3]
Savukārt 110 metru barjerskrējienā viņš startēja pirmajā priekšskrējienā un finišēja iegūstot otro vietu, kaut viņa rezultāts precīzi nav zināms. Ar iegūto otro vietu viņš kvalificējās fināla skrējienam. Fināla skrējienā Reišels diemžēl nestartēja, jo bija aizrāvies ar palīdzēšanu savam tautietim Albēnam Lermuzū maratona distancē.[4][5]
Šajās spēlēs Reišels ne tikai piedalījās olimpiskajās spēlēs kā skrējējs, bet arī strādāja par franču žurnāla Vélo žurnālistu.
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē Franss Reišels bija viens no Jauktās komandas regbija komandas dalībniekiem, kas startēja regbija sacensībās olimpiskajās spēlēs. Jauktā komanda, pārspējot Vācijas un Lielbritānijas komandas, izcīnīja zelta medaļu.[6][7]
Spēles | Sporta veids | Disciplīna | Priekšskrējiens | Fināls | ||
---|---|---|---|---|---|---|
Rezultāts | Vieta | Rezultāts | Vieta | |||
Atēnas 1894 | Vieglatlētika | 400 metri | 1:02.3 | 3 (2. priekšskrējiens) | Nekvalificējās | |
110 metru barjerskrējiens | Nav zināms | 2 (1. priekšskrējiens) | Nestartēja | — |
Spēles | Sporta veids | Disciplīna | Pretinieks | Rezultāts | Vieta |
---|---|---|---|---|---|
Parīze 1900 | Regbijs | Vīriešu komandas | Vācija | Uzvara (27—17) | |
Lielbritānija | Uzvara (27—8) |
Vēlāk viņš tika izvēlēts par Francijas regbija izlases kapteini starptautiskās spēlēs 1906. gadā. Reišels bija ļoti iecienīts regbija spēlētājs Francijā. Pēc viņa nāves tika izveidots čempionāts jaunajiem regbija spēlētājiem — Championnat Reichel.
Vēlākajā dzīve Reičels kļuva ar par sporta administratoru un Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības (USFSA) ģenerālsekretāru. Viņš izveidoja Fronacijas Boksa federāciju un Starptautisko Lauka hokeja federāciju. No 1926. līdz 1932. gadam bija viņš bija Starptautiskās luka hokeja federācijas prezidents. Reišels bija arī Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas loceklis un vadīja 1924. gada Parīzes olimpisko spēļu organizēšanas komiteju.
Reišels turpināja darboties arī kā žurnālists un kļuva par pirmo Eiropas žurnālistu, kas lidoja ar lidmašīnu, palīdzot Vilburam Raitam. Reišels bija viens no Starptautiskās sporta preses asociācijas (Association Internationale de la Presse Sportive; AIPS) līdzdibinātājiem un tās pirmais prezidents no 1924. līdz 1932. gadam.
|
|
|