| ||||||||||
|
Freds Jisi (igauņu: Fred Jüssi; dzimis 1935. gada 29. janvārī Arubā, Kirasao Kolonijā, miris 2024. gada 1. decembrī) bija igauņu biologs, dabaszinātnieks un fotogrāfs.[1][2]
Dzimis 1935. gada 29. janvārī Arubā, Antiļu salās, kur viņa tēvs strādāja Venecuēlas naftas uzņēmumā.[3] Viņa ģimene atgriezās Igaunijā, kad Jisi bija trīs gadi.
Freds Jisi uzauga un beidza vidusskolu Tallinā. 1958. gadā viņš iestājās Tartu Universitātē, kur studēja bioloģiju un zooloģiju, absolvējot universitāti 1958. gadā. No 1958. līdz 1960. gadam viņš strādāja par skolotāju Emmastē Hījumā salā, no 1962. līdz 1975. gadam par dabas aizsardzības inspektoru[3], pēc tam — Igaunijas radio (Eesti Raadio), kur no 1976. līdz 1986. gadam vadīja raidījumu "Dabas ābece" (Looduse aabits, līdz 1980. gadam tas saucās "Putnu ābece" — Linnuaabits).[3] 1990. gadu pirmajā pusē ieņēma Igaunijas dabas fonda (Eestimaa Looduse Fond) prezidenta posteni.
1980. gadā bija viens no tā sauktās "40 vēstules" parakstītājiem.
Jisi ir viens no slavenākajiem savvaļas dzīvnieku popularizētājiem Igaunijā.[4] Viņš ir vairāku grāmatu, rakstu un raidījumu autors. 1989. gadā zinātnieks kļuva par pirmo, kam piešķirta Ērika Kumari prēmija (Eerik Kumari looduskaitsepreemia).
Viņš bija precējies ar žurnālisti un tulkotāju Helju Jisi, kas nomira 2006. gada 28. maijā. Pārim ir trīs bērni - Mari Jisi (ekoloģe), Ivars Jisi (zoologs) un Marts Jisi (ekologs un politiķis).
Saņēmis dažādus apbalvojumus, tai skaitā Eesti Eluteaduse Hoidja prēmiju, Ērika Kumari prēmiju, 4. klases Baltās zvaigznes ordeni.
|