| "GPU" | |
|---|---|
| Oriģinālais nosaukums | G.P.U. |
| Režisors | Karls Ritters |
| Producents | Karls Ritters |
| Scenārija autors |
Andrejs (Endrū) Engelmans Karls Ritters Felikss Lickendorfs |
| Galvenajās lomās |
Laura Solari Andrejs (Endrū) Engelmans Marina fon Ditmara |
| Mūzika | Herberts Vindts |
| Operators | Igors Oberbergs |
| Montāža | Konrads fon Molo |
| Izdošana | 1942. gads |
| Ilgums | 99 minūtes |
| Valsts | Trešais reihs |
| Valoda | vācu |
| IMDb profils | |
"GPU" (vācu: G.P.U., angļu: The Red Terror) ir 1942. gada vācu spiegu filma par PSRS Valsts Drošības galvenās pārvaldes darbību Rīgā un citās Eiropas pilsētās 1939.-1940. gadā. Filma uzņemta Universum Film (UFA) studijās.
Krievu vijolniece Olga Fjodorovna Lanska 1930. gadu beigās darbojas "Starptautiskās sieviešu līgas mieram un brīvībai" Rīgas grupā, zem kuras nosaukuma slepeni darbojas PSRS Valsts Politpārvaldes (GPU) organizēts spiegu tīkls. Patiesībā viņa cenšas atriebties lieliniekiem, kas nogalinājuši viņas vecākus. GPU rezidentūru Eiropā vada padomju diplomāts Nikolajs Bokša, kas Rīgā organizē armēņu emigranta Aramjana nogalināšanu ar vēstuļu bumbas palīdzību, kuru viņa kabinetā ienes students Pēteris Asmuss, kas piestrādā par sūtījumu piegādātāju. Lai piespiestu viņus sadarboties, GPU nolaupa Aramjana sekretāri Irinu un Pēteri Asmusu, ar viltotiem dokumentiem pārved uz padomju tirdzniecības pārstāvniecību Kauņā, kur pratināšanas laikā Irina pēc Olgas padoma sniedz maldīgas ziņas par slepeniem sakariem Gēteborgā. Viņiem Gēterborgā izdodas izbēgt un ar kuģi nokļūt Roterdamā, kur viņus atkal nolaupa un tur ieslodzījumā PSRS tirdzniecības pārstāvniecībā. Olga Helsinkos PSRS vēstniecības ballē satiek Nikolaju Bokšu, kas viņai nevilšus izstāsta par savu darbību 1920. gadu sākumā, kad viņš nogalinājis Olgas vecākus. Nākamajā tikšanās reizē Parīzē Bokša Olgai izstāsta savu plānu nopirkt māju Bretaņā un ar viltotu vārdu kopā ar viņu sākt jaunu dzīvi. Viņa par to ziņo GPU un saņem uzdevumu likvidēt Bokšu kā nodevēju. Pēc uzdevuma izpildes viņa tiekas ar GPU priekšnieku, kuram izpauž savas darbības motīvus un lūdz atbrīvot no darba slepenajā dienestā. Saņemot atteikumu, viņa GPU priekšnieka kabinetā Maskavā nošaujas. Filma beidzas ar to, ka 1940. gada maijā Vērmahts pēc bombardēšanas ieņem Roterdamu un atbrīvotie ieslodzītie Irina un Pēteris sagaida viņus.