Gaidis Bērziņš | |
---|---|
Gaidis Bērziņš 2014. gadā | |
Latvijas Republikas tieslietu ministrs | |
Amatā 2014. gada 21. augusts — 2014. gada 5. novembris | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Premjerministrs | Laimdota Straujuma |
Priekštecis | Baiba Broka |
Pēctecis | Dzintars Rasnačs |
Amatā 2011. gada 25. oktobris — 2012. gada 21. jūnijs | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
Priekštecis | Aigars Štokenbergs |
Pēctecis | Jānis Bordāns |
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2009. gada 12. marts | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Priekštecis | Guntars Grīnvalds |
Pēctecis | Mareks Segliņš |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
11. Saeimas deputāts | |
Amatā 2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 4. novembris | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Premjerministrs | |
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2011. gada 3. novembris | |
10. Saeimas deputāts | |
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| |
Dzimšanas dati |
1970. gada 20. oktobrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Talsu novads, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija |
|
Dzīvesbiedrs(-e) | Denēza Bērziņa |
Profesija | jurists |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Gaidis Bērziņš (dzimis 1970. gada 20. oktobrī Rīgā) ir latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas tieslietu ministrs vairākās valdībās, kā arī vairāku Saeimu deputāts. Nacionālās apvienības (iepriekš "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") biedrs un partijas priekšsēdētāja vietnieks.
1989. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu. Pēc tam ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē[1] un pašlaik studē doktorantūrā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņš ir strādājis par zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru, pasniedz lekcijas LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā.
2006. gada 7. novembrī G. Bērziņš kļuva par tieslietu ministru Aigara Kalvīša valdībā. Pēc valdības atkāpšanās 2007. gada 5. decembrī, Saeima 20. decembrī apstiprināja Ivara Godmaņa valdību, kurā G. Bērziņš turpināja pildīt tieslietu ministra pienākumus.
2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta. Pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011. gada rudenī G. Bērziņš nomainīja Robertu Zīli no apvienības izveidotās partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" līdzpriekšsēdētāja amatā. Vēlēšanas apvienībai bija sekmīgas un G. Bērziņu ievēlēja 11. Saeimā. 25. oktobrī viņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru, ieņemot šo amatu Valda Dombrovska trešajā valdībā.[2] 2012. gada 21. jūnijā, pēc konflikta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski jautājumā par holokausta laikā zaudēto ebreju kopienas īpašumu kompensāciju, G. Bērziņš atkāpās no ministra amata[3] un vēlāk atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2014. gada augustā atkal kļuvis par tieslietu ministru Laimdotas Straujumas valdībā pēc viņa partijas biedres Baibas Brokas demisijas.[4]
2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā.
2018. gada 26. jūnijā G. Bērziņš kopā ar Eināru Cilinski paziņoja, ka nekandidēs 13. Saeimas vēlēšanās, lai dotu iespēju jauniem cilvēkiem, vienlaikus norādot, ka politiku nepametīs un darbu partijā turpinās.[5][6]
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās G. Bērziņš tika ievēlēts Talsu novada domē.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Guntars Grīnvalds Aigars Štokenbergs Baiba Broka |
Latvijas tieslietu ministrs 2006. gada 7. novembris — 2009. gada 12. marts 2011. gada 25. oktobris — 2012. gada 21. jūnijs 2014. gada 21. augusts — 2014. gada 5. novembris |
Pēctecis: Mareks Segliņš Jānis Bordāns Dzintars Rasnačs |
|