| ||||||||||||
|
Georgs Frīdrihs Parrots (vācu: Georg Friedrich Parrot), arī Žoržs Frēderiks Parro (franču: George-Frédéric Parrot; dzimis 1767. gada 5. jūlijā, miris 1852. gada 20. jūlijā) bija franču izcelsmes vācbaltiešu fiziķis. Tērbatas Universitātes pirmais rektors. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis no 1826. gada, goda loceklis no 1840. gada.[1]
Dzimis 1767. gadā Virtembergas hercogistē, 1786. gadā absolvēja studijas Štutgartes Kārļa Universitātē, strādāja par mājskolotāju.[1] Franču revolucionāro karu laikā 1795. gada jūnijā ieradās Vidzemē, sākumā bija mājskolotājs Cēsu un Vecates muižu īpašnieka Kārļa Zīversa ģimenē.[2] No 1796. līdz 1801. gadam bija Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības sekretārs,[1] Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung) goda loceklis (1812).[3]
Piedalījās Ķeizariskās universitātes Tērbatā darbības atjaunošanā, bija tās pirmais rektors (1802—1803, 1805—1806, 1812—1813), docētājs (1802—1826), profesors (no 1802. gada). No 1826. līdz 1840. gadam vadīja Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Fizikas laboratoriju.[1]
Atbalstīja dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā, aizstāvēja Kauguru nemieru dalībniekus.[1]
Aprakstīja endosmozi, eksosmozi. Pirmais norādīja uz osmotisko parādību nozīmi bioloģijā (osmoregulācija).[1] 2000. gadā Latvijas un Francijas divpusējā sadarbības programma tika nosaukta par "Osmozi", atceroties Parrota veiktos osmozes pētījumus Rīgā. Vēl Rīgā veica gaisa analīzes, aprakstīja pirmā medicīniskā termometra principu, kas bija pirmie Rīgā veiktie pētījumi fizikā.[4]
Parrots ierosināja vairākus jaunus izgudrojumus, kopumā 59 priekšlikumus par jaunu metožu un ierīču lietošanu ikdienas dzīvē. Idejas kritizēja Garlībs Merķelis un arhitekts Johans Vilhelms Krauze. Var tikt uzskatīts par pirmo vērienīgo izgudrotāju Rīgas un Latvijas izgudrojumu un inovāciju vēsturē.[2]
Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|