Globigerina bulloides d'Orbigny, 1826 | |
---|---|
![]() | |
Klasifikācija | |
Valsts | Rizārijas (Rhizaria) |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Globotalamejas (Globothalamea) |
Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
Virsdzimta | Globigerinoidejas (Globigerinoidea) |
Dzimta | Globigerinīdes (Globigerinidae) |
Apakšdzimta | Globigerinīnes (Globigerininae) |
Ģints | Globigerīnas (Globigerina) |
Suga | Globigerina bulloides |
![]() |
Globigerina bulloides ir heterotrofiska planktona foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un globigerinīžu dzimtā. Sugu 1826. gadā aprakstīja franču naturālists Alsids Orbiņī. Globigerina bulloides ir globigerīnu ģints tipiskā suga. Suga ir izplatīta Vidusjūrā, Melnās jūras rietumu daļā, Baltijas jūrā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī un ap Kubu, Indijas okeānā, Sarkanās jūras ziemeļdaļā, kā arī Klusajā okeānā, Ohotskas jūrā pie Japānas, Ķīnas un Jaunzēlandes krastiem u.c.[1] Ģeohronoloģiski globigerīnas ir zināmas no Paleogēna perioda (Oligocēna) līdz mūsdienām.[2]
Čaula ir zema un trohospirāliska ar četrām lodveida kamerām beidzamajā vijumā. Atvere ir simetriskas arkas veidā. Sieniņu poru izmērs ir 0,7-0,9 μm diametrā, un toblīvums 70-100 poras/50 μm².
Šai sugai ir liela mainība, kuras rezultātā ir izdalītas vairākas pasugas, kuras atsevišķi pētnieki interpretē kā atsevišķas sugas.
Salīdzinājumā ar sugas pamatīpašībām:
Acīmredzot, dažādu pasugu rašanās un izplatība ir atkarīga no ekoloģiskiem faktoriem, galvenokārt no vides temperatūras. Salīdzinoši kompaktākā Globigerina bulloides bulloides ar biezākām sieniņām un nelielo atveri galvenokārt ir ierobežota ar aukstajiem ūdeņiem, kad tajā pat laikā formas ar plānākām sieniņām, lielām atverēm un brīvāk izvietotajām kamerām, norāda uz mērenākiem vides apstākļiem, kurus apdzīvo brīvāk satītā Globigerina bulloides umbilicata. Iespējams, ka bez temperatūras Globigerina bulloides pasugu izplatību ietekmē arī citi faktori, kurus vēl ir nepieciešams noteikt.[3]