Graetz

Graetz AG
Darbības joma elektronika
Dibināts 1866. gads
Galvenais birojs Altena, Karogs: Vācija Vācija
Produkti radiouztvērēji, televizori
Bijusī Graetz rūpnīca Treptovā, Berlīnē; tagad tur saimnieko Siemens
1956. gada televizors Kornett
1967. gada tranzistoru radiouztvērējs SuperPage

Graetz AG bija Vācijas sadzīves elektronikas uzņēmums. Dibināts 1866. gadā. Kopš 1961. gada Standard Elektrik Lorenz īpašumā, vēlāk pārdots Compagnie Générale d’Electricité un Nokia. Galvenais birojs sākotnēji atradās Berlīnē, bet kopš 1948. gada Altenā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1866. gadā skārdnieks Alberts Grecs (Albert Graetz) un tirgotājs Emīls Ērihs (Emil Ehrich) Berlīnē dibināja uzņēmumu Lampen-Fabrik Ehrich & Graetz OHG. Sākotnēji tas ražoja petrolejas lampas, degļus, plītiņas un plītis šķidrajam un gāzveida kurināmajam. 1887. gadā mira Emīls Ērihs. 1889. gadā uzņēmuma vadību pārņēma Greca dēli Makss un Ādolfs.[1] 1899. gadā Treptovā atklāta jauna rūpnīca. Strādnieku skaits sasniedzis 1000 cilvēku.

1908. gadā uzņēmums sāka ražot elektriskās spuldzes. 1910. gadā izstrādāta jauna veida pertolejas lampa Petromax, kura ražota līdz 1960. gadiem. 1913. gadā sākta elektrisko mājsaimniecības lietu (tējkanu, gludekļu u.c.) ražošana.

Pirmā pasaules kara laikā Ehrich & Graetz ražoja bruņojuma produkciju: patronas, degauklas, kā arī ložmetējus. Darbinieku skaits pieauga no aptuveni 3000 (1914. gadā) līdz 7000. Pēc kara filiāles Francijā un Apvienotajā Karalistē tika apķīlātas. Tika atlaisti aptuveni 4500 strādnieku.

1919. gadā uzņēmums pārrģistrēts kā komandītsabiedrība Ehrich & Graetz KG. 1921. gadā izlaista rēķināšanas mašīna Votam. 1922. gadā dibināta akciju sabiedrība Ehrich & Graetz AG paralēli Graetz KG. 1927. gadā komandītsabiedrība apvienota ar akciju sabiedrību 1928. gadā nopirkts Drēzdenē bāzētais uzņēmums Elektrowatt GmbH. 1929. gadā meitas uzņēmums Graetz Radio GmbH sāka radioiekārtu ražošanu. 1933. gadā Elektrowatt GmbH likvidēts, pievienojot to Graetz Radio GmbH.[1]

Otrā pasaules kara laikā uzņēmums atkal pievērsās militārajai produkcijai: patronas, detonatori, motociklu karburatori, kā arī radio un sakaru iekārtas un degvielas sūkņi lidmašīnām. 1942. gadā uzņēmums pārdēvēts par Graetz AG.[1]

Pēc kara Graetz atsāka ražošanu, lai gan padomju okupācijas zonā daudzas Graetz rūpnīcu iekārtas izvestas uz PSRS. 1945. gadā uz Graetz Luncenavas rūpnīcas bāzes izveidots valsts uzņēmums VEB Stern Radio Rochlitz., kas turpināja ražot radiouztvērējus. 1949. gadā Graetz rūpnīcas padomju okupācijas zonā tika nacionalizētas ar nosaukumu VEB Graetz un pakļautas valsts uzņēmumam Rundfunk- und Fernmelde-Technik (RTF). 1950. gadā VEB Graetz rūpnīca Treptovā pārdēvēta par VEB Fernmeldewerk Treptow (RFFT). 1953. gadā VEB Fernmeldewerk Treptow apvienots ar jaunizveidotu uzņēmumu VEB Signalbau Berlin uzņēmumā VEB Werk für Signal- und Sicherungstechnik Berlin (WSSB), kas ražoja signalizācijas ierīces dzelzceļam. 1992. gadā WSSB iekļauts Siemens meitas uzņēmumā Siemens Verkehrstechnik.[2]

Neilgi pirms Trešā Reiha sabrukšanas 1945. gadā Ērihs un Fricis Greci devās uz Bregencu, kur atradās uzņēmuma filiāle Metallwaren GmbH. 1945. gada oktobrī brāļi devās uz Berlīni, lai atgūtu galveno ražotni, bet tas viņiem nesekmējās. 1946. gadā Ērihs Grecs sāka ražot Petromax petrolejas lampas, kā arī citas lietas. 1948. gadā Vestfālenē Altenā Ērihs kopā ar Frici dibināja uzņēmumu Graetz KG. Tas izvietojās bojušās ThyssenKrupp rūpnīcas telpās. 1949. gadā sākta radiouztvērēju ražošana. 1950. gados sākta televizoru ražošana.[2]

1960. gadā iegādāts uzņēmums Sander & Janzen OHG (SAJA) ar ražotnēm Berlīnē un Duderštatē, kas ražoja lenšu magnetofonus. Līdz ar to Graetz KG nodarbināja aptuveni 8000 darbinieku 9 rūpnīcās.[2]

1961. gadā ITT Corporation meitas uzņēmums Standard Elektrik Lorenz (SEL) ieguva vairākumu Graetz. 1962. gadā pārdošana organizēta koordinēti ar citu SEL zīmolu Schaub-Lorenz, bet tie turpināja darboties neatkarīgi. 1967. gadā Graetz produkcija sākta pārdot ar zīmolu ITT Graetz.

1986. gada beigās ITT pārdeva savu telesakaru uzņēmumu (to skaitā Vācijas SEL) kapitāldaļu vairākumu Francijas Compagnie Générale d’Electricité (CGE; tagad Alcatel-Lucent); SEL tika iekļauts CGE meitas uzņēmumā Alcatel N.V., kas reģistrēts Nīderlandē.[3]

1988. gada 1. janvārī SEL sadzīves elektronikas bizness un daļa no elektronisko komponentu nodaļas pārdota Somijas Nokia. 2. februārī šis uzņēmums nodēvēts par Nokia Graetz GmbH. Zīmoli Schaub-Lorenz un Graetz nonāca Nokia rīcībā.[4] 1989. gadā bijušajā Graetz rūpnīcā Bohumā Nokia sāka ražot mobilos telefonus. Līdz 2000. gadam tur arī ražoja kineskopu monitorus un televizorus. 2008. gadā Bohumas rūpnīca tika slēgta.

1996. gadā Honkongas uzņēmumam Semi-Tech Nokia pārdeva visas savas televizoru un videoieraksta iekārtu ražotnes kopā ar zīmoliem, tai skaitā Graetz.[5] Vēlāk Semi-Tech bankrotēja.

Pēc 2007. gada datiem Graetz zīmols pieder uzņēmumiem Ender International Inc. (plītis, ledusskapji, veļas mašīnas) un VESEG GmbH (sadzīves elektronika), kas ir Turcijas Vestel meitas uzņēmums.[2]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Ehrich & Graetz A.-G.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Graetz Radio». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2007. gada 2. aprīlī.
  3. ↑ Alcatel S.A. History
  4. ↑ ITT Geschichte[novecojusi saite]
  5. ↑ Nokia Announces Final Sale of its Television Manufacturing Business[novecojusi saite]