|
Gēsta Štolcs (zviedru: Gösta Stoltz; 1904. gada 9. maijs, Stokholma — 1963. gada 25. jūlijs, Stokholma) bija Zviedrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1954).
Jau no piecpadsmit gadu vecuma strādājis kā automehāniķis, bet vēlāk kļuvis par vienu no 20. gadsimta spēcīgākajiem Zviedrijas šahistiem. Trīs reizes pēc kārtas uzvarējis Zviedrijas šaha čempionātos (1951—1953). 1947. gadā dalījis pirmo vietu Ziemeļu valstu šaha čempionātā. Ar labiem panākumiem cīnījies mačos pret Rūdolfu Špīlmanu (1930. gads - 2½:3½), Salo Floru (1931. gads - 4½:3½), Gideonu Štālbergu (1931. gads - 3:3), Āronu Nimcoviču (1934. gads - 2½:3½). 1941. gadā uzvarējis neoficiālajā Eiropas šaha čempionātā Minhenē, apsteidzot toreizējo Pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu.[1] Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Nīderlandē bijis otrais spēcīgā turnīrā aiz Alberika O'Kelli.[2]
Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīros: 1948. gadā ieņēmis 18. vietu,[3] bet 1952. gadā — 16. vietu.[4]
Zviedrijas izlases sastāvā sekmīgi piedalījies šaha komandu sacensībās:
FIDE Štolcam 1950. gadā kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 1954. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.
|