HAKUTO-R M1 | |||||
KA veids | Mēness nolaižamais aparāts | ||||
Operators | ispace, Korejas Republika | ||||
Izgatavotāji | ispace, JAL Engineering, ArianeGroup | ||||
Starts | 11.12.2022. 07:38:13 UTC | ||||
Starta vieta | Kanaverala SLC-40 ASV | ||||
Nesējraķete | Falcon 9 Block 5, ASV | ||||
Palaists kopā ar | Lunar Flashlight | ||||
Aktivitātes beigas | 25.04.2023. 07:38 UTC | ||||
NSSDC ID | 2022-168A | ||||
SCN | 54696 | ||||
Enerģija | saules baterijas, | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Mēness | ||||
Programma HAKUTO-R | |||||
|
HAKUTO-R M1 jeb HAKUTO-R Misija 1 (HAKUTO-R ミッション1) bija neveiksmīga Japānas Mēness nolaižamais aparāts, uzņēmuma ispace Mēness izpētes programmas HAKUTO-R pirmā misija. Kosmiskais aparāts tika palaists 2022. gada 11. decembrī. Nolaišanās uz Mēness notika 2023. gada 25. decembrī, bet īsi pirms nosēšanās tika zaudēti sakari ar zondi.
Hakuto-R M1 nolaižamajam aparātam uz Mēness virsmas bija jānogādā Apvienoto Arābu Emirātu mobili Rashid, kas izgatavots sadarbībā ar Mohammed bin Rashid Space Center (MBRSC). Ar nolaižamo aparātu tiktu aizvests arī rotaļlietu uzņēmuma Tomy un JAXA transformējamais Mēness robots SORA-Q. Citas kravas: Japānas automašīnu detaļu ražotāja NGK Spark Plug cietvielas akumulators; Kanādas uzņēmuma Canadensys Aerospace vairākas 360° kameras; Kanādas Mission Control Space Services lidojuma dators ar mākslīgo intelektu; ispace gravēta plakete. Hakuto-R M1 bija vēl viena krava — mūzikas disks, kurā ir japāņu rokgrupas Sakanaction dziesma "SORATO", ko sākotnēji izdeva 2018. gadā kā daļu no Hakuto komandas kampaņas Google Lunar XPRIZE.
Primārā nosēšanās vieta bija Atlasa krāteris Aukstuma jūrā.
Mēness nolaižamā aparāta pirmsākumi ir saistīti ar 2008. gadā dibināto Eiropas organizāciju White Label Space, kas apvienoja apvienoja kosmiskās nozares inženierus un entuziastus no visas pasaules, piesakot dalību kosmiskajā sacensībā Google Lunar X Prize (GLXP). Eiropas puse izstrādāja nolaižamo aparātu, kamēr Japānas grupa Hakuto izstrādāja mobilo aparātu Sorato. 2013. gadā no projekta izstājās Eiropas komanda, bet Japānas uzņēmums White Label Space Japan LLC, nomainot nosaukumu uz ispace, turpināja darbu. Līdz palaišanai kosmosā līdz GLXP noteiktajam termiņam šis projekts tomēr nenonāca. Hakuto komanda tomēr turpināja darbu pie Mēness mobiļiem.
2018. gadā ispace ieguva 90 miljonu ASV dolāru privātas investīcijas un sāka plānot darbus pie sava Mēness nolaižamā aparāta un orbitālā aparāta. 2018. gadā ispace parakstīja sadarbības līgumu ar ASV pētniecības organizāciju Draper Laboratory, lai varētu piedalīties NASA Commercial Lunar Payload Services (CLPS) programmā.
2019. gada augustā ispace paziņoja par savas Mēness programmas (to nosaucot par Hakuto-R) pārstrukturēšanu, ņemot vērā straujo klientu pieprasījuma pieaugumu pēc kravas piegādes pakalpojumiem Mēness izpētes nozarē. Būtiskas izmaiņas bija tehnoloģiju demonstrācijas orbitālās misijas atcelšana 2020. gadā par labu ātrākai virzībai uz nosēšanās spēju demonstrēšanu.
Hakuto-R Mission 1 bija paredzēts kā Mēness nolaižamais aparāts, kas nogādātu vairākas kravas uz Mēness virsmu: Apvienoto Arābu Emirātu mobili Rashid un transformējamu robotu SORA-Q.
2021. gadā sākās nolaižamā aparāta izgatavošana Japānā uzņēmuma JAL Engineering rūpnīcā Naritā. Nolaižamā aparāta galīgās montāžas, integrācijas un testēšanas darbības veica ArianeGroup GmbH ražotnē Lampoldhauzenā, Vācijā.
ArianeGroup GmbH piegādāja arī divas neatkarīgas dzinējsistēmas: galveno dzinējsistēmu (aprīkotu ar apogeja dzinēju un divu degvielu dzinējiem) un reakcijas kontroles sistēmu (RCS), kas sastāv no hidrazīna dzinējiem.
HAKUTO-R M1 tika palaists 2022. gada 11. decembrī 07:38:13 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40. Reizē ar to tika palaists NASA orbitālais aparāts Lunar Flashlight.
15. decembrī 03:00 UTC Hakuto-R iegāja zemas enerģijas pārneses orbītā uz Mēnesi. Kosmiskais aparāts sākotnēji lidoja Saules—Zemes sistēmas Lagranža punkta L1 virzienā.[1]
2023. gada janvāra vidū HAKUTO-R M1 ieradās L1 Lagranža punktā un iegāja nestabilā Lisažū orbītā ap to. Pēc gandrīz puses no apriņķojuma, kas ilga apmēram mēnesi, un kad Hakuto-R sasniedza vislielāko attālumu no Zemes 1,4 miljonu kilometru attālumā, tika veikts vēl viens orbitālais manevrs un uzsākts lidojums uz Mēnesi. 21. martā 01:24 UTC tas veica ieiešanas Mēness orbītā manevru.
Sākotnēji zondei bija eliptiska orbīta ar augstumu 100 km virs Mēness virsmas vistuvākajā punktā un 6000 km tālākajā punktā. Ar pirmo orbītas korekcijas manevru orbīta vēlāk tika mainīta uz 100 × 2300 km. 13. aprīlī 01:08 UTC otrajā orbītas manevrā, kas bija pēdējais pirms nolaišanās, galvenais dzinējs tika iedarbināts uz aptuveni 10 minūtēm. Pēc tam Hakuto-R bija 100 km augsta apļveida orbīta.
2023. gada 25. aprīlī ap 15:40 UTC tika uzsākts aptuveni vienu stundu ilgs nosēšanās manevrs. Pirms nosēšanās atlikušais degvielas daudzums sasniedza apakšējo slieksni, pēc kā strauji palielinājās nolaišanās ātrums. Īsi pirms piezemēšanās uz Mēness virsmas, kas bija plānota 16:40 UTC, sakari ar nolaižamo aparātu pārtrūka.