HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā. Planētas orbītas tuvākā punkta attālums no zvaigznes ir 0,916 AU, bet tālākā — 2,948 AU. Šīs attālumu atšķirības ir skaidrojamas ar planētas ekscentrisko (elipsveida) orbītu ar ekscentricitāti 0,526. Tas nozīmē to, ka šī ir planēta, kas pēc katra apriņķojuma nopietni skar zonu, kur cilvēkam valda komforta apstākļi un varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi, bet lielā ekscentriskuma dēļ pēc katra apriņķojuma valda ziema, kas temperatūras ziņā pielīdzināma ultra zemas temperatūras saldētavai.
Planēta sver 6,884 reižu vairāk par Jupiteru. Šāda planēta ir milzīga gāzu lode (gāzu gigants) bez cietas virsmas. Planētu atklāja 2005. gada 24. novembrī, t.i., neilgi pēc Latvijas proklamēšanas dienas.
Ja mūsu planēta, kā tās pavadonis apriņķotu šo planētu, tad temperatūra uz Zemes, kad šī planēta atrastos vistuvāk savai zvaigznei, būtu +24 °C, bet, kad planēta attālinātos līdz vistālākajam punktam uz savas orbītas, tā noslīdētu līdz –107 °C un planēta pārvērstos par gigantisku ultra zemas temperatūras saldētavu. Ekvatora rajonā vasaras būtu karstas un saulainas (okeāni ziemas periodā ir atdzisuši un mitrumu dod ļoti maz) un ilgas, bet ziemas — līdzīgas ultra zemas temperatūras saldētavai ar sniega vētrām rudens pusē, biezu sniega segu (mitrums no okeāniem) un, protams, ilgākas par vasarām, jo gads uz šīs planētas ilgst 1001,742 zemes dienas. Temperatūras starpība starp ziemu un vasaru būtu 131 °C un tās iemesls — liela planētas ekscentriskā (elipsveida) orbīta ar ekscentricitāti 0,526.