Hanss fon Volfs (vācu: Hans Freiherr von Wolff; 1903 — 1944) bija Tīnūžos dzimis Vērmahta virsnieks Otrā pasaules kara laikā, 4. Kubaņas kazaku pulka (Kuban-Kosaken-Regiment 4) komandieris.
Dzimis 1903. gada 6. martā Tīnūžu (Lindenberg), Lielkauguru (Groß-Kangern, Groß-Kaugern) un Inčukalna (Hinzenberg) muižu īpašnieka Vidzemes guberņas landrāta barona Jozefa fon Volfa (Joseph Freiherr von Wolff, 1868−1922) un viņa sievas Annas, dzimušas fon Grīnevaltas (Gruenewaldt, 1871−1938), ģimenē. Pēc 1920. gada Latvijas zemes reformas viņa vecākiem atņēma muižas un viņi pārcēlās uz Bāddoberānu Mēklenburgā Vācijas ziemeļos. Pēc karaskolas beigšanas 1922. gadā kļuva par Veimāras Republikas karaspēka (Reichsheer), vēlāk par Vērmahta virsnieku.
Otrā pasaules kara sākumā piedalījās Polijas kampaņā kā kavalērijas virsnieks. Pēc Francijas kampaņas 1940. gada 13. jūlijā apbalvots ar Dzelzs krustu. Par kaujām Austrumu frontē 8. tanku divīzijas satāvā 1942. gada 16. janvārī kā 61. Vērmahta karavīrs saņēma Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar Ozollapām (Eichenlaub zum Ritterkreuz).[1] Vēlāk paaugstināts par pulkvedi un 4. Kubaņas kazaku pulka (4-й кубанский казачий полк) komandieri.
Miris pēc ievainojuma kaujā pie Pinskas 1944. gada 20. jūnijā.