Heirakanti

Heirakanti
Cheiracanthus Agassiz, 1835
Heirakanta (Cheiracanthus murchisoni) rekonstrukcija.
Heirakanta (Cheiracanthus murchisoni) rekonstrukcija.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseŽokļžaunzivis (Acanthodii)
KārtaAkantodveidīgās (Acanthodiformes)
DzimtaHeirakantīdas (Cheiracanthidae)
ĢintsHeirakanti (Cheiracanthus)
Heirakanti Vikikrātuvē

Heirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā un bija izplatīti Skotijā, Špicbergenā, Severnajā Zemļā, Vācijā, Antarktīdā u.c. Šīs ģints pārstāvju zvīņas ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos. Heirakantu tipveida suga ir Cheiracanthus murchisoni'.

Apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās bija nelielas zivis. Ķermenis nedaudz laterāli saplacināts. Aste spēcīga, ar pagarinātu augšējo daivu un ļoti nelielu izgriezumu. Palielinātu zvīņu uz ķermeņa nav. Muguras spura projicējas starp vēdera spurām un anālo spuru. Vēdera spura atrodas pa vidu starp krūšu spurām un anālo spuru. Cirkumorbitālajā gredzenā ir 4-6 plānas plātnītes. aukslēju-kvadrātskrimslis un mekeļskrimslis pārkaulojas katrs no viena centra. Ir extramandibulare. Plecu josla sastāv no lāpstiņas un korakoīda. Muguras un anālajai spurai ir viena neliela bazālija. Peldspuru dzelkšņi ir slaidi. Krūšu dzelkšņi ir nedaudz garāki par citiem. Muguras, anālais un vēdera dzelkšņi ir apmēram vienāda lieluma. Visiem ir peldplēve, kas aiziet līdz dzelkšņu galiem. Dzelkšņiem ir liela, gluda priekšējā riba, kas ar dziļu vagu nodalīta no pārējās sīkām gareniskām vadziņām klātas plakanā dzelkšņa virsmas. Dzelkšņa dobums iet gandrīz līdz pašam galam.[1]

Zvīņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz zvīņu vainagiem ornamentējumu veido paralēli un vēdekļveidīgi saplūstoši ķīlīši, kas stiepjas pāri visam vainagam vai arī aizmugurējā daļā pakāpeniski saplūst. Aizmugurējā daļā uz zvīņas garenass reizēm paceļas divi (vai viens) centrālais ķīlis. Kakliņš ir augsts. Pamatne ir liela un izliekta. Kakliņā virs pamatnes virsmas atrodas lieli, ļoti sarežģīti (daudzstāvīgi), radiāli un cirkulāri asinsvadu kanāli. No tiem paceļas lieli, augšupejoši kanāli, kas izliecas vainaga plaknē un vēdekļveidīgi stiepjas uz tā aizmugurējo daļu. Virs "embrionālās zvīņas" pamatnes atrodas sarežģīts kanāls. Pamatnes bezšūnu kaulaudos atrodas daudz sīku nenosakāmas izcelsmes kanāliņu.[2]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • ģints: † Cheiracanthus Agassiz, 1835

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 189-190. lpp.
  2. ↑ Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 34. lpp