IK kods

IK kods ir skaitlis, kas norāda elektroiekārtas aizsardzības pakāpi pret mehāniskiem triecieniem. Eiropas standartizācijas komisijas standarts EN 62262, vai internacionālais standarts IEC 62262 (2002) ar IK koda palīdzību definē iekārtas aizsardzību pret mehāniskiem triecieniem. IK kods tika 1995. gadā definēts (un 1998. gadā labots) kā Eiropas standarts BS EN 50102. Pēc standarta globālas atzīšanas, tas tika pārsaukts par EN 62262.

Pirms IK koda ieviešanas, aizsardzību pret triecieniem dažreiz norādīja kā 3. ciparu IP kodā, piemēram IP66(9), bet koda nestandarta pielietojums bija viens no IK koda ieviešanas iemesliem. Standarts stājās spēkā 1995. gada oktobrī, ar pārejas laiku līdz 1997. gada aprīlim.

EN 62262 definē kā, testējot mehāniskās aizsardzības pakāpi, iekārtām ir jābūt stiprinātām, kādam ir jābūt atmosfēras spiedienam, triecienu skaitu un to vienmērīgu klājumu, testēšanas aparatūras triecienāmuru izmēru, izskatu, materiālu, utt.

IK kods un trieciena enerģija
IK kods IK00 IK01 IK02 IK03 IK04 IK05 IK06 IK07 IK08 IK09 IK10
Trieciena enerģija (džouli) * 0.14 0.2 0.35 0.5 0.7 1 2 5 10 20
Trieciena testa parametri
IK kods IK00 IK01 līdz IK05 IK06 IK07 IK08 IK09 IK10
Trieciena enerģija džouli * <1 1 2 5 10 20
R mm (triecienāmura galvas rādiuss) * 10 10 25 25 50 50
Materiāls * poliamīds1 poliamīds2 tērauds2 tērauds2 tērauds2 tērauds2
Masa kg * 0.2 0.5 0.5 1.7 5 5
Svārsta triecienāmurs *
Atsperes triecienāmurs *
Brīva kritiena triecienāmurs *

* Aizsardzības nav

  1. R100 Rokvela cietība (angļu: Rockwell hardness) pēc ISO 2039/2
  2. Fc 490-2, Rokvela cietība pēc ISO 1052

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]