Jūlija Tkača

Jūlija Tkača
Ю́лія Ткач
Personas dati
Dzimusi 1989. gada 26. septembrī (35 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Koveļa, Volīnijas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Augums 168 cm
Svars 63 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Treneris Oleksandrs Tkačs
Jurijs Kopitko
Kluba informācija
Klubs "Dinamo" Ļviva
 
Medaļas
Pasaules čempionāti
Zelts Taškenta 2014 līdz 63 kg
Bronza Lasvegasa 2015 līdz 63 kg
Sudrabs Parīze 2017 līdz 63 kg
Bronza Budapešta 2018 līdz 62 kg
Eiropas spēles
Sudrabs Baku 2015 līdz 63 kg
Zelts Minska 2019 līdz 62 kg
Eiropas čempionāti
Bronza Baku 2010 līdz 63 kg
Zelts Dortmunde 2011 līdz 63 kg
Zelts Belgrada 2012 līdz 63 kg
Bronza Vantā 2014 līdz 63 kg
Sudrabs Rīga 2016 līdz 63 kg
Bronza Novisada 2017 līdz 63 kg
Zelts Roma 2020 līdz 62 kg

Jūlija Tkača (ukraiņu: Ю́лія Анатоліївна Ткач, meitas uzvārds — Ostapčuka (Остапчу́к); dzimusi 1989. gada 26. septembrī) ir ukraiņu brīvā stila cīkstone, 2014. gada pasaules čempione, trīskārtējā Eiropas čempione, 2019. gada Eiropas spēļu čempione, Ukrainas Nopelniem bagātā sporta meistare.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1989. gadā Koveļā. Ar brīvu cīņu sāka nodarboties 2002. gadā. 2008. gadā viņa piedalījās olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur ieņēma 11. vietu. 2010. gadā viņa kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļnieci. 2011. gadā viņa uzvarēja Eiropas čempionātā, bet Pasaules čempionātā palika 7. vietā. 2012. gadā viņa atkal uzvarēja Eiropas čempionātā, bet Londonas olimpiskajās spēlēs ieņēma tikai 7. vietu. 2014. gadā viņa kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļnieci, bet uzvarēja Pasaules čempionātā.

2016. gada Eiropas čempionāts notika Rīgā. Svara kategorijas līdz 63 kg finālā Tkača tikai pēc sīvas cīņas zaudēja rīdziniecei Anastasijai Grigorjevai un saņēma sudraba medaļu.[1]

Nākamajos divos gados Tkačai uz goda pjedestāla bija jākāpj vēl vairākas reizes. Parīzē 2017. gada pasaules čempionā viņa saņēma sudraba medaļu, gadu vēlāk Budapeštā — bronzas medaļu. 2017. gada Eiropas čempionātā — bronzas medaļu.

2019. gada Eiropas spēles Minskā viņa pieveica visas pretinieces un ieguva 2. Eiropas spēļu čempiones titulu.

2020. gada februārī Itālijas galvaspilsētas Romā Eiropas čempionātā, cīnoties svara kategorijā līdz 62 kg, Jūlija finālā pieveica Krievijas sportisti Innu Tražukovu un trešo reizi ieguva Eiropas čempiones titulu.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kņazienes Olgas ordenis, 3. pakāpe.[3]
  • Ordenis "Par Nopelniem" 3. pakāpe (2016).[4]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Grigorjeva savās mājās izcīna uzvaru Eiropas čempionātā» (latviešu). LSFP. 09 Mar 2016. Skatīts: 2020-04-23.
  2. ↑ «Юлия Ткач стала трехкратной чемпионкой Европы по борьбе» (krievu). LB.ua. 14 FEB 2020. Skatīts: 2020-04-19.
  3. ↑ «Президент нагородив спортсменів» (ukraiņu). Асоціації спортивної боротьби України. Skatīts: 2020-04-19.
  4. ↑ Указ Президента України № 80/2016 від 4 березня 2016 року «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Міжнародного жіночого дня»(ukrainiski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]