Jūras ultraīsviļņu radio jeb jūras UĪV radio (angļu: marine very high frequency (VHF) radio) ir globāla kuģu un citu peldlīdzekļu divvirzienu raidītājuztvērēju sistēma, ko izmanto divvirzienu balss sakariem starp kuģiem, starp kuģi un krastu (piemēram, ar ostu kapteiņiem) un atsevišķos gadījumos starp kuģi un lidaparātu. Tā izmanto FM kanālus ultraīsviļņu diapazonā frekvencēs no 156 līdz 174 MHz, kuras Starptautiskā telekomunikāciju savienība dēvē par "jūras UĪV mobilo joslu" (VHF maritime mobile band). Dažās Ziemeļvalstīs izmanto tādus papildus kanālus kā L un F atpūtas un zvejas kuģiem (155,5 līdz 155,825 MHz). Raidītāja jauda ir ierobežota līdz 25 W, ļaujot sazināties apmēram 100 kilometru (54 jūras jūdžu) attālumā.
Jūras ultraīsviļņu radiostacijas atrodas uz visiem lielajiem kuģiem un vairuma jūrā izmantojamo mazo peldlīdzekļu. Ar nedaudz atšķirīgu regulējumu sistēmu izmanto arī upēs un ezeros. To izmanto daudziem uzdevumiem, tai skaitā jūras navigācijā un satiksmes vadībā, izsaucot glābšanas dienestus un sazinoties ar ostām, slūžām, tiltiem un jahtu ostām.
Jūras radio bija pirmais radio tehnoloģijas komerciālais pielietojums, kas ļāva kuģiem uzturēt sakarus ar krastu un citiem kuģiem, kā arī nosūtīt nelaimes izsaukumus glābšanas uzsākšanai avāriju gadījumos. Radio sakarus 1890. gados izgudroja Guljelmo Markoni. Markoni uzņēmums, sākot no 1900. gadiem, uz kuģiem sāka uzstādīt radiotelegrāfa stacijas. Markoni uzbūvēja virkni krasta staciju un 1904. gadā ieviesa pirmo Morzes koda nelaimes izsaukumu — burtus CQD — kurus lietoja līdz 1906. gadam, kad vienojās par SOS izmantošanu. Pirmā ievērojamā jūras glābšana, kas tika veikta pateicoties radio, notika 1909. gadā nogrimstot luksusa lainerim RMS[1] Republic, kad tika izglābtas 1500 dzīvības. Šis gadījums un 1912. gada RMS Titanic glābšana jūras radio nozari sabiedrībā padarīja populāru un jūras radio operatori tika uztverti kā varoņi. 1920. gadā ASV bija 12 krasta staciju ķēde Atlantijas piekrastē no Bārhārboras (Barharbour) Meinas štatā līdz Keipmejai (Cape May) Ņūdžersijas štatā.[2]
Sākumā jūras radio raidītāji izmantoja garo viļņu diapazonu. Pirmā pasaules kara laikā tika attīstīta amplitūdas modulācija un 1920. gados dzirksteļspraugas radiotelegrāfijas aprīkojumu nomainīja elektronu lampu radiotelefonija, atļaujot balss sakarus. Tāpat 1920. gados atklāja debess viļņu atstarošanos no jonosfēras, kas ļāva izmantot mazas jaudas elektronu lampu īsviļņu diapazona raidītājus, lai sazinātos lielos attālumos.
Otrajā pasaules karā, Atlantijas kaujas laikā, lai izvairītos no vācu radioizlūkošanas, amerikāņu un britu konvoju eskorts lietoja radio sakariem starp kuģiem (Talk-Between-Ships (TBS)), kuri darbojās UĪV diapazonā.[3]
Radiostacijas var būt stacionāras vai pārnēsājamas. Stacionāro iekārtu priekšrocības parasti ir uzticamāks barošanas avots, lielāka raidītāja jauda, lielāka un efektīvāka antena, kā arī lielāks displejs un pogas. Pārnēsājamās radiostacijas (bieži ūdensdrošas UĪV rācijas veidā) var tikt izmantotas smailītē vai avārijas gadījumā aiznestas uz glābšanas laivu, tām ir savs barošanas avots un tās ir ūdensdrošas, ja atbilst globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas (Global Maritime Distress and Safety System (GMDSS)) prasībām. Dažas pārnēsājamās UĪV radiostacijas pat ir sertificētas izmantošanai kā avārijas radiostacijas sprādzienbīstamā vidē (piemēram, uz gāzes tankkuģiem vai naftas ieguves platformām).
Tikai balss pārraidei paredzētās iekārtas ir izplatītākais un vecākais iekārtu tips. Izsaukumiem un sakariem šīs iekārtas paļaujas uz cilvēka balsi. Daudzas lētākās pārnēsājamās un vecākās stacionārās radiostacijas paredzētas tikai balss sakariem.
Ciparu selektīvā izsaukuma (Digital Selective Calling (DSC)) iekārta ir daļa no globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas (GMDSS) un nodrošina visas balss sakaru iekārtu funkcijas, kā arī dažas papildu iespējas:
Iegādājoties DSC radiostaciju, jaunajam lietotājam tajā ir jāieprogrammē tā kuģa MMSI numurs, uz kura iekārtu paredzēts izmantot. MMSI numura nomaiņa pēc sākotnējās programmēšanas var būt problemātiska un prasīt īpašu aprīkojumu vai programmnodrošinājumu. Tiek uzskatīts, ka tas tiek darīts, lai novērstu zādzības.
Attīstītāki raidītājuztvērēji atbalsta automātisko identifikācijas sistēmu (AIS). Tās darbība balstās uz UĪV iekārtā iebūvētu vai tai pievienotu ārējo GPS uztvērēju, ar kura palīdzību raidītājuztvērējs nosaka savu atrašanās vietu un šo informāciju, kopā ar citiem datiem par kuģi (MMSI numurs, krava, iegrime, galamērķis u.c.) noraida blakus esošajiem peldlīdzekļiem. AIS strādā režģtīklā un pilnībā funkcionālas iekārtas retranslē AIS ziņojumus no citiem kuģiem, tādējādi ievērojami palielinot sistēmas darbības attālumu. Tomēr dažas zemākas klases iekārtas spēj ziņojumus tikai uztvert vai arī nenodrošina to retranslāciju.
AIS datus pārraida šim nolūkam īpaši paredzētos UĪV kanālos 87B un 88B ar datu pārraides ātrumu 9 600 bit/s modulācijai izmantojot minimālas nobīdes frekvenču manipulāciju ar Gausa funkcijas filtru (Gaussian minimum-shift keying (GMSK)).[5] Pārraidēm katra stacija izmanto savu, vienāda garuma laika nogriezni. Šādu iekārtu darbības veidu sauc par laikā atdalītu multipleksēšanu (Time-division multiplexing).
Starp jūras UĪV raidītājuztvērējiem, ja tie atbilst jūras pakalpojumu radiotehniskās komisijas (Radio Technical Commission for Maritime Services (RTCM)) standartam 12301.1., ir iespējams nosūtīt teksta ziņojumus līdzīgi kā SMS.[6] Tomēr 2019. gadā šo funkciju atbalstīja tikai neliels skaits raidītājuztvērēju. Lai saņemtu ziņojumu, uztverošajai stacijai jābūt noskaņotai tajā pašā kanālā, kurā strādā pārraidošā stacija.
ASV jebkura persona var legāli iegādāties jūras UĪV radio un izmantot to sakariem bez īpašas atļaujas, ja vien tā ievēro noteiktas procedūras. Vairumā citu valstu, lai pārraidītu jūras UĪV frekvencēs, jāiegūst atļauja. Latvijā kuģu staciju atļaujas izsniedz valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari".
Arī personāls tiek sertificēts. Apvienotajā Karalistē, Īrijā un dažās Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, minimālā prasība, lai lietotu uz kuģa uzstādītu UĪV radio, ir piekrastes radio operatora sertifikāts. To parasti iegūst pēc apmēram trīs dienu ilgu kursu pabeigšanas un noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas.[7] Šis sertifikāts tiek izsniegts darbam ezeros un piekrastē, bet darbam tālāk no krasta paredzēts tāljūras radio operatora sertifikāts, jo tas bez UĪV aptver arī īsviļņu (high frequency (HF)) un vidējo viļņu (medium frequency (MF)) radiostacijas, kā arī Inmarsat sistēmas.[8]
Kontinentālās Eiropas iekšējos ūdensceļos ir obligāta automātiskā raidītāja identifikācijas sistēma (Automatic Transmitter Identification System (ATIS)), kura nosūta kuģa identifikācijas kodu pēc katras balss pārraides. Identifikators sastāv no desmit ciparu koda, kurā ir vai nu iekodēts kuģa izsaukuma signāls, vai, no reģiona ārpuses nākušiem kuģiem, MMSI numurs, kura priekšā pielikts cipars 9. Prasība Eiropā izmantot ATIS un lietojamie UĪV kanāli ir stingri noteikti. Pēdējie saistošie noteikumi ir Bāzeles vienošanās.
Jūras UĪV radiostaciju veido raidītāja un uztvērēja kombinācija. Tā strādā tikai standarta starptautiskajās frekvencēs, kuras sauc par kanāliem. 16. kanāls (156,8 MHz) ir starptautiskais izsaukuma un briesmu kanāls. Pārraides jauda ir robežās no viena līdz 25 vatiem, kas dod maksimālo darbības attālumu apmēram 60 jūras jūdzes (111 km) starp antenām uz augstiem kuģiem un kalniem, vai 5 jūras jūdzes (9 km) starp antenām, kas uzstādītas mazās laivās jūras līmenī.[9] Tiek izmantota frekvences modulācija ar vertikālo polarizāciju, kas nozīmē, ka labas uztveršanas nodrošināšanai antenām jābūt izvietotām vertikāli. Lielāka attāluma jūras sakariem izmanto jūras MF un jūras HF diapazonus, kā arī pavadoņtelefonus.
Frekvences, kanālus un dažus to izmantošanas aspektus uzrauga Starptautiskā telekomunikāciju savienība (International Telecommunication Union (ITU)). Oficiāls saraksts dots ITU 2009. gada 27. marta cirkulārā CM/19. Sākotnēji tika nozīmēti tikai kanāli no viens līdz 28 ar 50 kHz attālumu starp blakus kanāliem. Pilna duplex[10] kanāliem tika nozīmēta otra frekvence, kura atradās 4,6 MHz augstāk par pirmo.
Vēlākie uzlabojumi radio tehnoloģijā ļāva samazināt attālumu starp blakus kanāliem līdz 25 kHz un kanāli ar numuriem 60 līdz 88 tika ievietoti starp sākotnējiem kanāliem.
Kanāli 75 un 76 ir izlaisti, jo tie atrodas abās pusēs 16. izsaukuma un briesmu kanālam un kalpo tā aizsardzībai. Simplex[11] kanālu otrās frekvences, kādas tiem būtu piešķirtas, ja kanāli būtu paredzēti duplex sakariem, netiek izmantotas jūrā un var tikt paredzētas citiem mērķiem atkarībā no valsts. Piemēram, 160 līdz 161 MHz josla veido daļu no Amerikas dzelzceļu asociācijas kanāliem, kurus izmanto ASV un Kanādas dzelzceļi.[12] ASV kanāli atšķirās no starptautiskajiem, tādēļ strādājot ASV ūdeņos UĪV radiostacija jāpārslēdz darbam ar ASV kanāliem.[13]
Kanāls | Simplex | Duplex | Kanāls | Simplex | Duplex | ||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Starp kuģiem | Osta | Osta | Publisks | Starp kuģiem | Osta | Osta | Publisks | ||
1 | ● | ● | 60 | ● | ● | ||||
2 | ● | ● | 61 | ● | ● | ||||
3 | ● | ● | 62 | ● | ● | ||||
4 | ● | ● | 63 | ● | ● | ||||
5 | ● | ● | 64 | ● | ● | ||||
6 | ● | 65 | ● | ● | |||||
7 | ● | ● | 66 | ● | ● | ||||
8 | ● | 67 | ● | ● | |||||
9 | ● | ● | 68 | ● | |||||
10 | ● | ● | 69 | ● | ● | ||||
11 | ● | 70 | DSC | ||||||
12 | ● | 71 | ● | ||||||
13 | ● | ● | 72 | ● | |||||
14 | ● | 73 | ● | ● | |||||
15 | ● | ● | 74 | ● | |||||
16 | Briesmas un izsaukums | 75 | Aizsardzības josla | ||||||
17 | ● | ● | 76 | Aizsardzības josla | |||||
18 | ● | 77 | ● | ||||||
19 | ● | 78 | ● | ● | |||||
20 | ● | 79 | ● | ||||||
21 | ● | 80 | ● | ||||||
22 | ● | 81 | ● | ● | |||||
23 | ● | 82 | ● | ● | |||||
24 | ● | 83 | ● | ||||||
25 | ● | 84 | ● | ● | |||||
26 | ● | 85 | ● | ||||||
27 | ● | 86 | ● | ||||||
28 | ● | 87 | ● | ||||||
88 | ● | ● |
Jūras UĪV radio pārsvarā izmanto simplex režīma radiosakarus bez retranslācijas. Sakari starp kuģiem notiek vienā radio frekvencē, bet sakariem ar krastu var tikt lietotas arī divas frekvences. Tomēr, šādā gadījumā, parasti abas stacijas nevar pārraidīt vienlaicīgi. Simplex režīmā, vienā un tajā pašā momentā, pārraidīt var tikai viena stacija un abas strādā vienā frekvencē. Pusdupleksa režīmā kuģa radiostacija raida vienā frekvencē, bet uztver otrā. Krasta radiostacija raida tajā frekvencē, kurā uztver kuģa stacija, bet klausās frekvenci, kurā raida kuģis. Tā kā vairums kuģu radiostaciju nevar vienlaicīgi raidīt un uztvert, tad pārraides no kuģa un krasta stacijām notiek pamīšus, laikā atdalīti. Raidītājuztvērējs parasti atrodas uztveršanas režīmā, bet, lai pārraidītu, operatoram jānospiež tangente uz radiostacijas vai mikrofona, kura ieslēdz raidītāju un izslēdz uztvērēju. Daži kanāli paredzēti darbam duplex režīmā, kur sakari var notikt abos virzienos vienlaicīgi, ja vien aprīkojums abās pusēs to atļauj.[16] Katram pilna duplex kanālam ir piesaistītas divas frekvences. Šie kanāli var tikt izmantoti, lai zvanītu publiskajā telefonu tīklā par maksu, kuru nosaka krasta radiostaciju operators. Izmantojot pilna duplex režīmu, sakari ir līdzīgi tiem, kādus realizē ar mobilajiem vai kabeļtelefoniem. Pusdupleksa režīmā balsi, dotajā laika momentā, var pārraidīt tikai vienā virzienā. Operatoram laivā, runājot, jātur nospiestu tangenti jeb raidīšanas pogu. Vēl joprojām šāds pakalpojums atsevišķos rajonos ir pieejams, lai arī tā popularitāte ir strauji samazinājusies attīstoties mobilajiem un pavadoņtelefoniem. Jūras UĪV radio var uztvert meteoroloģisko prognožu pārraides, kur tādas ir pieejamas.
Vispāratzītos jūras radiosakaru izmantošanas noteikumus sauc par balss radiosakaru radio apmaiņas noteikumiem. Šie starptautiskie noteikumi paredz, ka:
Nedaudz izmainītā veidā noteikumus var piemērot iekšējo ūdeņu kuģniecībā, kā tas ir izdarīts Rietumeiropā spēkā esošajos Bāzeles noteikumos.
2022. gadā ETSI, lai risinātu aizvien pieaugošo balss kanālu deficītu, izplatīja piedāvājumu jūras UĪV joslā izmantot frekvencē atdalītas daudzu lietotāju piekļuves (Frequency-division multiple access (FDMA)) protokolus. Dažos gadījumos kanālu deficītu izraisa tādu sistēmu kā automātiskā identifikācijas sistēma plaša izmantošana. Plāns ietver ievērojami šaurāku 6,25 kHz attālumu starp blakus kanāliem un nodrošinās gan balss, gan datu pārraides.[17]