Jamal-300K Ямал-300К | |||||
KA veids | sakaru pavadonis | ||||
Organizācija: | Gazprom kosmičeskie sistemy, Krievija | ||||
Izgatavotāji | Informacionnye sputnikovye sistemy Krievija Sumitomo Japāna | ||||
Bāzes platforma | Ekspress-1000N | ||||
Starts | 02.11.2012. 21:04:00 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura 81/24 Kazahstāna | ||||
Nesējraķete | Proton-M/Briz-M, Krievija | ||||
Palaists kopā ar | Luč-5B | ||||
Darbības ilgums | 14 gadi (plānots) | ||||
NSSDC ID | 2012-061B | ||||
SCN | 38978 | ||||
Masa | 1640 kg | ||||
Enerģija | saules baterijas, 5,6 kW | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | GSO | ||||
Punkta koordinātas | 183° A (177° R) | ||||
|
Jamal-300K (Ямал-300К; zināms arī kā Yamal-300K) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Krievijas teritorijā.[1] Tas orbītā tika palaists 2012. gada novembrī.
Pavadonis izgatavots uzņēmumā Informacionnye sputnikovye sistemy (ISS), uz platformas Ekspress-1000N bāzes. Sakaru aparatūru izgatavoja Japānas uzņēmums Sumitomo.
Kosmiskais aparāts darbojas ar četriem kūļiem. 1. kūlī ir 8 C joslas raidītāji; 2. kūlī — 6 Ku joslas raidītāji; 3. kūlī — 9 Ku joslas raidītāji; 4. kūlī — 3 Ku joslas raidītāji;
2005. gada augustā Gazkom (tagad Gazprom kosmičeskije sistemy) noslēdza līgumu ar RKK Ènergija par divu mazo pavadoņu Jamal-301 un Jamal-302 izgatavošanu. Tos, līdzīgi kā Jamal-200 sērijas pavadoņus, veidotu uz Ènergija Universālās kosmiskās platformas bāzes. 2008. gadā Jamal-301 vajadzētu ieņemt pozīciju ģeostacionārajā orbītā 90° austrumu garuma. Jamal-302 tiktu ievadīts punktā 55° austrumu garuma.
2008. gada sākumā Ènergija kosmisko aparātu izgatavošanā bija aizkavējusies par 10 mēnešiem un vēlējās palielināt to maksu par 40 %. Tajā brīdī Gazkom jau bija apmaksājis 50 % no līguma summas.[2] 2008. gada aprīlī sākās tiesas process, un pavadoņu palaišana tika atlikta, līdz process tiktu pabeigts.
Tiesā formāli uzvarēja Gazkom, uzņēmumi noslēdza mierizlīgumu, pēc kura Ènergija atgrieza iemaksāto avansu un derīgo kravu, kuru Gazkom bija nopirkusi no Sumitomo, lai uzstādītu pavadoņos.
Gazprom kosmičeskie sistemy no Informacionnye sputnikovye sistemy saņēma piedāvājumu šo Jamal-301 un Jamal-302 derīgo kravu uzstādīt uz viena Ekspress-1000N. 2009. gadā līgums tika noslēgts, pēc kura bija jāizgatavo pavadonis Jamal-300K un zemes vadības komplekss.
Pavadoni sākotnēji bija plānots palaist 2011. gada vidū ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M kopā ar pavadoni Telkom-3 (1600 kg). Šādā konfigurācijā bija nepieciešama optimizēta raķetes lidojuma trajektorija ar slīpumu 48°. Tā kā šādu nestandarta trajektoriju Kazahstāna neatļāva, Jamal-300K pārī vajadzēja atrast vieglāku kosmisko aparātu, lai palaistu trajektorijā 51,5° slīpumā. Par tādu kļuva Luč-5B ar masu 950 kg.[3]
Jamal-300K tika palaists 2012. gada 2. novembrī 21:04:00 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 81. laukuma 24. palaišanas iekārtas. Kopā ar to tika palaists Krievijas pavadonis Luč-5B. Dzinējbloks Briz-M veica dzinēju četru iedarbināšanu shēmu. Jamal-300K no dzinējbloka Briz-M atdalījās 06:18 UTC. Pēc tam 06:33 atdalījās Luč-5B.
Jamal-300K tika novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 90° austrumu garuma, kur jau atradās pavadonis Jamal-201.
Pēc tam, kad 2014. gada 5. jūnijā sabojājās Jamal-201, 50 % tā jaudas tika pārslēgti uz Jamal-300K.[4]
2014. gada decembrī tika palaists pavadonis Jamal-401, kurš ieņēma pozīciju 90° A. No 2015. gada janvāra vidus līdz februāra vidum uz to tika pārslēgti visi Jamal-300K kanāli.[5] Aprīļa vidū Jamal-300K sāka pārvietot uz pozīciju 183° A (177° R), kur maija beigās sāka darbu.[6]
|