Jans Pjotrs Sapjeha (poļu: Jan Piotr Sapieha herbu Lis, lietuviešu: Jonas Petras Sapiega, baltkrievu: Ян Пётр Сапега; dzimis 1569. gadā, miris 1611. gada 15. oktobrī) bija Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks no Sapjehu dzimtas. Usvjatu stārasts no 1600. gada, karaļa rotmistrs no 1605. gada. Viens no Viltusdmitrija II un Marinas Mnišekas tuvākajiem līdzgaitniekiem Krievijā.
Dzimis Kijevas kastelāna Pāvela Sapjehas ģimenē. Studēja Viļņā un Padujā.
No 1608. gada karoja Krievijā pie Trejādības-Sergija lauras, Dmitrovas, Kalugas, Aleksandrovas.
Viens no poļu-lietuviešu komandieriem Poļu—zviedru kara (1600—1629) pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie Cēsīm. 1601. gada 29. jūnijā Kokneses kaujā, 1603. gada 5. martā pie Rakveres, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās Tērbatas ieņemšanā. Salaspils kaujas laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja lietuviešu karaspēka labo flangu, uzvarēja zviedru ģenerāļa Lindersona karaspēka vienību.
1608. gadā pierunāja Viltusdmitrija I atraitni Marinu Mņišeku pasludināt, ka Viltusdmitrijs II ir viņas vīrs. Pēc uzvaras Perejaslavas kaujā Jans Pjotrs Sapjeha kļuva par Viltusdmitrija II karaspēka hetmani.[1]
Miris 1611. gadā no slimības pēc Maskavas kremļa ieņemšanas.
- Dzieje Marsa krwawego i sprawy odważne, rycerskie przez Wielmożnego Pana Jego Mości Pana Jana Piotra Sapiehę starostę uświadzkiego w monarchii moskiewskiej od roku 1608 do roku 1612 sławnie odprawowane.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans Pjotrs Sapjeha.
