Jaunzēlandes Konstitūcija
Jaunzēlandes konstitūcija (angļu: Constitution of New Zealand, maoru: Te Kāwanga o Aotearoa) formāli nepastāv, tā vietā tās konstitucionālā struktūra ir balstīta uz vairākiem likumiem, paražām un līgumiem:
- Jaunzēlandes 1986. gada Konstitūcijas likums — galvenais dokuments, kas nosaka pilnvaru sadalījumu starp dažādiem valdības atzariem un regulē jautājumus, kas saistīti ar izpildvaru, likumdošanas varu un tiesu varu.
- 1990. gada Tiesību akts — nosaka pilsoņu pamattiesības un pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību, reliģijas brīvību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
- 1993. gada Vēlēšanu likums — regulē vēlēšanu sistēmu un parlamenta vēlēšanas.
Jaunzēlandē tiesību interpretācija un piemērošana balstās uz precedentiem un spriedumiem. Arī no Apvienotās Karalistes pārmantotajām konstitucionālajām paražām un tradīcijām ir liela nozīme valdības darbībā.
Vaitangi līgums (Treaty of Waitangi), ko 1840. gadā parakstīja britu kroņa un maoru cilšu pārstāvji, ir pamatdokuments, kurā atzītas maoru tiesības un noteikts pamats viņu attiecībām ar valdību.
Jaunzēlandē ir konstitucionālā monarhija, un valsts galva ir karaliene (vai karalis). Ģenerālgubernators, ko ieceļ monarhs, darbojas kā karaļa pārstāvis un pilda vairākas ceremoniālas un administratīvas funkcijas. Jaunzēlandes parlaments ir augstākā vara, un tas var pieņemt, grozīt un atcelt likumus. Izpildvara, ko pārstāv Ministru kabinets, ir atbildīga Parlamenta priekšā.