Jevgeņijs Čazovs

Jevgeņijs Čazovs
Евгений Иванович Чазов
Karogs: Padomju Savienība PSRS Veselības ministrs
Amatā
1987. gada 17. februāris — 1990. gada 23. maijs
Premjerministrs Nikolajs Rižkovs
Priekštecis Sergejs Burenkovs
Pēctecis Igors Denisovs
Dzimšanas dati 1929. gada 10. jūnijs
Valsts karogs: Padomju Savienība Ņižņijnovgoroda, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 2021. gada 12. novembris (92 gadi)
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Apglabāts Novodevičjes kapsēta
Tautība krievs
Politiskā partija PSKP
Dzīvesbiedrs(-e) Renata Ļebedeva
Lidija Germanova
Lidija Žukova
Bērni 2
Profesija kardiologs
Augstskola Kijivas Medicīnas institūts

Jevgeņijs Čazovs (krievu: Евгений Иванович Чазов) bija Padomju Savienības un Krievijas kardiologs, medicīnas zinātņu doktors, profesors. PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas (1971) un PSRS Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1979). No 1982. līdz 1990. gadam bija PSKP Centrālkomitejas loceklis. PSRS Augstākās Padomes 9.—11. sasaukuma deputāts.

Sevišķi pazīstams kā padomju un Krievijas augstāko amatpersonu ārsts.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis 1929. gada 10. jūnijā Ņižņijnovgorodā.

1953. gadā absolvēja Kijivas Medicīnas institūtu un iestājās Pirmā medicīnas institūta (Maskavā) Terapijas katedras ordinatūrā pie kardiologa Aleksandra Mjasņikova, kur aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS Medicīnas ZA Terapijas institūtā par jaunāko, pēc tam par vecāko zinātnisko darbinieku, vēlāk kļuva par institūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.

1963. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju. No 1965. līdz 1967. gadam bija MZA Terapijas institūta direktors. No 1968. līdz 1986. gadam — PSRS Veselības ministra vietnieks un Kardioloģijas institūta (1967. gadā par to pārveidots Terapijas institūts) Neatliekamās kardioloģijas nodaļas vadītājs. No 1967. līdz 1986. gadam bija PSRS Veselības ministrijas IV Galvenās pārvaldes (nodrošināja valsts augstāko amatpersonu medicīnisko aprūpi) priekšnieks. 1976. gadā kļuva par jaunizveidotā MZA Vissavienības Kardioloģiskā zinātnes centra direktoru, šajā amatā palika arī Krievijas MZA laikā līdz 1997. gadam, 1997. gadā šis centrs tika pārveidots par Krievijas Federācijas Veselības ministrijas Kardioloģisko zinātniski rūpniecisko kompleksu, Čazovs kļuva par tā ģenerāldirektoru. 1987.—1990. gadā bija PSRS Veselības ministrs.

1970.—1980. gados Čazovs kopā ar amerikāņu kardiologu Bernardu Launu izveidoja kustību "Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu", kurai 1985. gadā tika piešķirta Nobela miera prēmija.

Nomiris 2021. gada 12. novembrī Maskavā, apglabāts Novodevičjes kapsētā.

Zinātniskais darbs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie Čazova pētījumi veltīti trombozes ārstēšanai un miokarda infarkta novēršanai. Vairāk nekā 450 zinātnisko rakstu, tostarp 15 monogrāfiju, autors. Viņa vadībā aizstāvēti vairāk nekā 30 doktoru un 50 kandidātu disertāciju. Pasaules Veselības organizācijas ekspertu padomes loceklis. Viens no Maskavas Valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes izveidotājiem. Medicīnas žurnāla "Terapeitiskais arhīvs" (Терапевтический архив) redaktors (1973—2017).

Ģimene

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi bija precējies ar Renatu Ļebedevu (1928—1999), no kuras piedzima meita Tatjana, kas kļuvusi par medicīnas zinātņu doktoru. Otro reizi bija precējies ar profilaktiskās medicīnas aizsācēju Padomju Savienībā Lidiju Germanovu (1934—2010), no kuras piedzima meita Irina, kas kļuvusi par kardiologu un Krievijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Ar trešo sievu Lidiju Žukovu Čazovs apprecējās 2010. gadā, bērnu šajā laulībā nebija.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS un Krievijas

Citu valstu