Jiri Arraks | |
---|---|
Dzimis | 1936. gada 26. oktobrī |
Miris | 2022. gada 16. oktobrī (85 gadu vecumā) |
Tautība | igaunis |
Nozares | glezniecība, grafika, metālmāksla |
Jiri Arraks (igauņu: Jüri Arrak; dzimis 1936. gada 26. oktobrī Tallinā, miris 2022. gada 16. oktobrī) bija igauņu gleznotājs, grafiķis un metālmākslinieks, igauņu avangardisma pamatlicējs mākslā.[1]
Dzimis 1936. gada 26. oktobrī Tallinā kalpotāju ģimenē. 1955. gadā viņš beidzis Tallinas kalnu tehnikumu (Tallina Mäetehnikum), strādājis Ļeņingradā par taksometra vadītāju.
1966. gadā absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmiju (Eesti Kunstiakadeemia) kā metālmākslinieks un no 1968. līdz 1969. gadam strādāja par metālmākslinieku un mākslinieku inscenētāju Tallinas kinostudijā.[2]
Kopš 1969. gada bija Igaunijas PSR mākslinieku savienības biedrs. 1988. gadā viņam piešķirts Igaunijas Tautas mākslinieka tituls. Jiri Arraks no 1972. līdz 1973. gadam bija Igaunijas PSR Mākslinieku savienības grafikas nodaļas priekšsēdētājs, no 1982. līdz 1987. gadam — glezniecības nodaļas priekšsēdētājs.
No 1996. līdz 1997. gadam viņš strādāja par Tartu Universitātes viesprofesoru. Kopš 2003. gada bija Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis.
Mākslinieka darbam raksturīga pievēršanās reliģiskās filozofijass tēmām (glezna "Pravietis" (Prohvet), altārglezna "Kristus" Hallistes Svētās Annas baznīcā).[3][4] Viņš ilustrējis Igaunijas nacionālo eposu "Kalevipoegs".[5]
Viņa darbi eksponēti Kumu mākslas muzejā Tallinā, Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Krakovas Nacionālajā muzejā, Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Ķelnē, Randersas muzejā Dānijā, Narvas muzejā un daudzos citos muzejos, bijuši apskatāmi arī Rīgā.[6]
Sarīkojis 90 personālizstādes. 2011. gadā Pērnavā viņa darbus varēja aplūkot izstādē "Garīgais ceļš" (Vaimne tee).[7]
|