Johanness Kocs

Johanness Kocs
Johannes Kohtz
Johanness Kocs (pa kreisi) kopā ar Kārli Kokelkornu.
Johanness Kocs (pa kreisi) kopā ar Kārli Kokelkornu.
Personīgā informācija
Dzimis 1843. gada 18. jūlijā
Valsts karogs: Prūsijas Karaliste Elblinga, Prūsijas Karaliste (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1918. gada 5. oktobrī (75 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Drēzdene, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās šaha problēmists

Johanness Kocs (vācu: Johannes Kohtz; dzimis 1843. gada 18. jūlijā, miris 1918. gada 5. oktobrī) bija vācu šaha problēmists. Uzdevumus sastādīja kopā līdzautoru vācu problēmistu Kārli Kokelkornu.[1]

Šaha kompozīcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji Kocs un Kokelkorns atbalstīja vecvācu skolas principus un tiek uzskatīti par tās pamatlicējiem. 1903. gadā viņi publicēja darbu Das Indische Problem (Indiešu uzdevums), kas radīja pamatus jaunam novirzienam šaha kompozīcijā, kuru sākotnēji sauca par jaunvācu skolu (atšķirībā no vecvācu), bet vēlāk par loģisko skolu.

Šaha uzdevuma piemērs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
№ 1.J. Kocs un K. Kokelkorns
Le Palamède Français, 1865
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 5 gājienos

Uzdevuma risinājums:

1. Kh4-h5! Lb1-a2 (Vienīgais gājiens. Pēc torņa c2 gājieniem mato Zc3 vai Zf2, bet pēc zirdziņa h2 gājienien — Df3)
2. Kh5-h6 L~
3. Kh6-h7 L~
4. Kh7-h8 L~
5. Dh3-h7#
Balto figūras pārvietošanās soli pa solim pa galdiņu uz augšu šaha kompozīcijā ieguvusi tēlainu apzīmējumu "Uzkāpšana Everestā".

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johanness Kocs studējis Berlīnē un Karlsrūē. Strādājis par galveno inženieri dzelzceļa vagonu rūpnīcā Elblingā un Kēnigsbergā. No 1901. gada Kocs kā pensionārs dzīvoja Drēzdenē. Pēc nāves saskaņā ar testamentu viņa šaha grāmatu kolekcija tika nodota Saksijas bibliotēkā Drēzdenē.[2]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 624. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Deutsches Wochenschach und Berliner Schachzeitung, 35 (1919), S. 250–255 (vāciski).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]