Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce (vācu: Johann Christoph Brotze, 1742. gada 12. septembris [v.s. 1. septembris] — 1823. gada 4. augusts) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19. gadsimta sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā.

Rīgas liceja skolotājs (no 1769. gada), vēlāk rektors (no 1801. gada).

Dzīvesgājums

Dzimis 1742. gada 12. septembrī (1. septembrī pēc vecā stila) Gerlicā, Saksijā, sāls svērēja ģimenē.^[1]^[2] Bērnībā ļoti slimīgs, vāja redze, kuras dēļ vecāki pretojušies zēna vēlmei zīmēt.

Johanam Kristofam izdevās uzsākt mācības Gerlicas ģimnāzijā, gan bez kādām cerībām uz tālākām studijām. Tad tēva darba devējs Friče pieņēmis to savā namā — pa dienu Johans apmeklēja ģimnāziju vai pasniedza privātstundas, bet vakaros palīdzējis patronam grāmatvedībā (Septiņgadu kara laikā Friče bija armijas labības noliktavas pārzinis). Par nopelnīto naudu Broce maksājis par matemātikas un ģeometrijas privātstundām. Bez tam jau bija sasniedzis atzīstamu tehnisku meistarību plānu rasēšanā, ka izgatavojis pat tādus pilsētas vajadzībām.

1763. gadā pēc Hubertusburgas miera līguma, kas noslēdza Septiņgadu karu, Broce par nopelniem pilsētas labā saņēma rātes stipendiju studijām augstskolā (vēlāk ar Fričes palīdzību stipendija tika palielināta). Tas ļāva uzsākt teoloģijas studijas Leipcigas universitātē. Tur iepazinies ar teologu un Baznīcas vēsturnieku, profesoru Johanu Matiasu Šreku (Schröckh), kļuva par tā jaunākā brāļa privātskolotāju un paša zinātnieka privātsekretāru. Kad Šreks pārcēlās uz Vitenbergas Universitāti (Martin-Luther-Universität Halle-Wittenberg), Broce tam devās līdzi, imatrikulējās un pēc gada jau aizstāvēja filosofijas (Weltweisheit) zinātņu doktora grādu.

Saņēmis piedāvājumu strādāt par mājskolotāju Rīgas rātskunga un virssoģa (Obervogt) Gotharda Fēgezaka ģimenē, Broce atteicās no akadēmiskās karjeras un 1768. gada decembrī ieradās Rīgā. Darba devēja plašā bibliotēka par Livonijas vēsturi ļoti ieinteresējusi Broci, un, iepazīstoties ar diviem citiem Baltijas vēstures avotu vācējiem — birģermeistaru Peteru Šīfelbeinu (1687—1771) un Vendenes prāvestu Heinrihu Baumanu (1716—1790), — šī interese tikai pieauga. Par mājskolotāju nostrādāja nepilnu gadu — Rīgas Ķeizariskajā licejā (Kaiserliches Lyzeum zu Riga) atbrīvojās subrektora (t. i. pasniedzēju) amata vieta (līdzšinējais subrektors H. E.Šrēders kļuva par mācītāju) un Broce izmantoja izdevību kandidēt uz šo amatu (cerot ar laiku, tāpat kā viņa priekšgājējs, kļūt par mācītāju), turpmākos 46 gadus pavadot kā pasniedzējs. 1783. gadā pēc konrektora J. B.Erdmaņa nāves Broce kļuva par konrektoru (t. i. rektora vietnieku), bet 1801. gadā pēc rektora F. V.Geca (Götz) nāves pildīja arī liceja rektora pienākumus. 1804. gada 16. septembrī licejs tika pārveidots par ģimnāziju un Broce tur turpināja strādāt kā virsskolotājs. 1808. gadā saņēma titulārpadomnieka nosaukumu, kas piešķīra zināmas papildu privilēģijas un tiesības uz valsts pensiju. 1815. gadā Broce pameta aktīvo darbu, aizejot pensijā.

Miris 1823. gadā, apglabāts Lielajos kapos (arh. G.Kelli veidots smilšakmens piemineklis).

Devums kultūrā

Visu šo laiku nepārtraukti zīmēja laikabiedrus, ēkas, pieminekļus, priekšmetus, izgatavoja tūkstošiem dokumentu un dažādu manuskriptu kopiju, ar apbrīnojamu precizitāti dokumentējot sava laika sabiedrību un sadzīvi. Broces darbiem raksturīga klasicisma kompozīcija un dekoratīvums. Ainavās izmantojis kartušas un stafāžu. Pētījis un publicējis daudzus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi. Īpaši nozīmīgs kā avots ir viņa "Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums" (Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente, Prospecte, Münzen, Wappen etc.) desmit sējumos.

Bibliogrāfija

Brotze Johann Christoph. Rückblick in die Vergangenheit. — Riga, 1805—1814
Brotze Johann Christoph. Biographie. — Riga, 1815
Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 1. sējums Rīgas skati, ļaudis un ēkas. — Zinātne: Rīga, 1992. ISBN 5-7966-0313-2 ISBN 5-7966-0314-0
Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 2. sējums Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. — Zinātne: Rīga, 1996. ISBN 5-7966-1017-1
Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 3. sējums Latvijas mazās pilsētas un lauki. — Zinātne: Rīga, 2002. ISBN 5-7966-0314-0
Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. / 4. sējums Latvijas mazās pilsētas un lauki. — Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2007. ISBN 9984-601-82-X
Johann Christoph Brotze. Estonica. Izdevuši Ants Hein, Ivar Leimus, Raimo Pullat un Ants Viires. — Tallinn: Estopol, 2006. ISBN 978-9985-9722-0-5

Literatūra

Aija Taimiņa: Johana Kristofa Broces (Brotze, 1742–1823) dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU Akadēmiskajā bibliotēkā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013
Bernhards Holanders. Dr. Johann Christoph Brotze als Pädagog und als Geschichtsforscher. In: Mitteilungen aus der Livländischen Geschichte, Jg. 23 (1924–1926), S. 268–295.
Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Band 1: A–F, Mitau 1827, S. 277–283 (Digitalisat)

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Autobiogrāfijā min, ka ģimenes saknes meklējamas Morāvijā, kur tie saukušies par Procēm (Protze), taču reliģisko vajāšanu dēļ (piederēja pie brāļu draudzes), XVII gs. vidū pārcēlušies uz Augšlužicu (Oberlausitz), kur iepirkta zeme un pēc laika sākuši saukties par Brocēm.
↑ Tēvs bijis audējs, kas, meklēdams vieglāku iztiku, bija pārcēlies uz Gerlicu. 1717. gadā pilsētu izpostīja ugunsgrēks, un Johanam Kristofam vecākajam izdevās iekārtoties pilsētā darbā rātskunga Fričes nomātajā sāls tirgotavā par pārdevēju (Salzmesser).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Kristofs Broce

[1] Autobiogrāfijā min, ka ģimenes saknes meklējamas Morāvijā, kur tie saukušies par Procēm (Protze), taču reliģisko vajāšanu dēļ (piederēja pie brāļu draudzes), XVII gs. vidū pārcēlušies uz Augšlužicu (Oberlausitz), kur iepirkta zeme un pēc laika sākuši saukties par Brocēm.

[2] Tēvs bijis audējs, kas, meklēdams vieglāku iztiku, bija pārcēlies uz Gerlicu. 1717. gadā pilsētu izpostīja ugunsgrēks, un Johanam Kristofam vecākajam izdevās iekārtoties pilsētā darbā rātskunga Fričes nomātajā sāls tirgotavā par pārdevēju (Salzmesser).

[1]

[2]